17.11.2007
Mēs gribam būt kungi mūsu zemē
Mēs gribam būt kungi mūsu dzimtajā zemē,
Mēs gribam nu paši sev likumus lemt:
Tā zeme ir mūsu, tās pilsētas mūsu, –
Mēs negribam lūgt to, kas mūsu, bet ņemt!
Tā zeme ir mūsu, tās pilsētas mūsu, –
Un mūsu šī Baltajā jūrā mūždien;
Mūsu tēvi te cieta, mūsu asins te lieta, –
Viss, viss pie šīs zemes simtu saitēm mūs sien.
Mūsu tēvi te cieta, mūsu asins te lieta, –
Tā zeme ir mūsu, ir mūsu – jā gan!
Caur simtgadu vaidiem, zem svešnieku spaidiem
Šobaltdien vēl dzirdi – latvju mēle te skan.
Tā zeme ir mūsu. Tā Dieva un Laimas
Latvju tautai sensenis līdzdotais pūrs.
Tā zeme ir mūsu. To nedos vairs svešiem
Ne zemgal’s, ne latgal’s, ne sēlis, ne kūrs.
Vilis Plūdons
Mūsu valsts dzīvē ir pienācis nozīmīgs brīdis. 18. novembris.
Mūsu valsts ir nogājusi grūtu un sarežģītu ceļu, kas līdzinās cilvēka
mūža gaŗumam.
Atskatoties uz šiem gadiem, kopš atjaunota Latvijas valstiskā
neatkarība, ikvienam patriotiski noskaņotam latvietim ir daudz kas pārdomājams
– kāda nākotnē būs mūsu valsts, kādu mantojumu atstāsim mūsu bērniem.
Veidosim mūsu valsti kopīgi, būsim vienoti un stipri!
Biedrības «Latvietis» vārdā
Kārlis Zuika, Jānis Kušķis, Leonards
Inkins, Kārlis Apsītis–Ozoliņš, Kalvis Kalsers.
|