Jaunas briesmas latviešu tautas pastāvēšanai– viesstrādnieki jeb neoimigranti
Rakstīt šo publikāciju mani pamudināja
kāds Zviedrijā dzīvojoša latvieša raksts laikrakstā «DDD», kurā minētais kungs
apgalvo, ka sadarbības iespējas ar ārzemju nacionālistiem apgrūtinot fakts, ka
viņi cīnoties pret imigrantiem (nevis okupantiem), savukārt, mums šī
imigrācijas problēma neesot aktuāla. Tad nu ir jāsecina, ka autors nezina kas mūsu valstī notiek pēdējos 10-15
gadus. Latvieši un Latvietes, jums ir jāzina, ka arī pēc 4. maija
republikas nodibināšanas imigrācija uz
mūsu zemi ne uz brīdi nav pilnībā izbeigusies, tā bija tikai mazinājusies,
salīdzinot ar padomju laikiem, bet nu atkal ar jaunu intensitāti pieaug. Katru
mēnesi PIDā tiek izsniegti vairāki desmiti, nereti pat simti t.s. «pastāvīgās
uzturēšanās atļauju». Tās tiek izsniegtas gan Latvijā jau esošo pilsoņu un
nepilsoņu radiniekiem, gan visādiem neaizstājamiem
speciālistiem, ko uzaicina dažādu uzņēmumu vadītāji, kas reti pēc savas
tautības ir latvieši un vēl retāk, protams, Patrioti. Naivi būtu cerēt, ka pēc
kāda laika šo papīriņu saņēmēji brauks prom no Latvijas. Kāpēc to darīt, ja
šeit viņiem tik labi klājas, ja pamattauta tos gatava uz rokām nēsāt? Ļoti daudzi no viņiem apprecas ar vietējiem
iedzīvotājiem – kā sveštautiešiem, tā diemžēl arī latviešiem. Un absolūtā
vairumā šī jaundibinātā ģimenīte par mītnes zemi izvēlas Latviju.
Vai daudzi Latvieši Latvijā zina, ka
pietiek šādam ieklīdenim 5 gadus pastāvīgi nodzīvot Latvijā ar šo PIDa izdoto ausvaisu kabatā, un viņš jau var
pretendēt uz Latvijas pilsonības iegūšanu? Nevienam nav noslēpums, cik
elementāri ir pārbaudījumi vēsturē un latviešu valodas zināšanās
Naturalizācijas pārvaldē. Ir jābūt garīgi slimam, lai tos nevarētu nokārtot!
Turklāt, mūsu varturi dara visu
iespējamo, lai šīs dažādu rasu un tautību pabiras mūsu zemītei piesaistītu kā
ar tērauda tauvām. Pastāv neskaitāmas «viesstrādnieku un imigrantu
integrācijas programmas» (gan bēdīgi slavenā Sorosa fonda, gan arī valsts budžeta finansētas), tiek organizēti
bezmaksas kursi, lai viņiem mācītu latviešu valodu (ne jau tādā apmērā, lai šie
to brīvi pārvaldītu, bet tik, cik tas nepieciešams uzturēšanās atļaujas un
vēlāk arī LR pilsonības iegūšanai). Šajos pasākumos ne mazums latvju bāleliņu
aktīvi iesaistās. Nezinu, vai viņi apzinās, ka tādejādi viņi iznīcina savu
tautu, iespējams, ka vairumā gadījumu nē, taču tas viņu nekrietno rīcību nekādā
ziņā neattaisno. Sevišķi drūma situācija šajā jomā ir kļuvusi pēc Latvijas
formālās neatkarības zaudēšanas un mūsu zemes iekļaušanas ES. Daudzi Latvijas
iedzīvotāji, nespēdami atrast Tēvzemē sev atbilstoši apmaksātu (nereti – vispār
jebkādu) darbu ir devušies meklēt laimi ārzemēs, tur viņi strādā un pelna sev
iztiku, tur viņi maksā arī nodokļus. Mūsu varturiem un darba devējiem tas,
protams, nepatīk, taču tā vietā, lai ar atbilstošām algām un darba apstākļiem,
kā arī jaunradītām darba vietām vilinātu atpakaļ uz Latviju Latviešus, viņi
labāk izvēlas ievest viesstrādniekus, visbiežāk tie nāk no bijušās PSRS kaimiņu
republikām. Te taču, atšķirībā no Rietumeiropas, visi tik labprāt runā ar
viņiem ja ne dzimtajā, tad vismaz viņiem labi saprotamajā krievu valodā.
Patlaban gan darba devējam ir jāmaksā
valsts nodeva, uzaicinot šurp viesstrādnieku, taču inflācijas dēļ tā ir kļuvusi
visai niecīga, un praktiski katrs uzņēmējs to var smiedamies samaksāt. Neviens
no pie varas esošajiem nedomā šo nodevu palielināt, taisni otrādi –
nepārtraukti tiek plānots to arvien samazināt, pēc iespējas atvieglojot
ieklīdeņu ieplūšanu Latvijā. Oficiāli
viņi tiek dēvēti par viesstrādniekiem, bet faktiski tie ir jauni «Latvijas
pastāvīgie iedzīvotāji», t.i., neoimigranti. Nesen bēdīgi slavenā
E.Aldermane intervijā «Latvijas Avīzei» izteicās, ka patlaban gan
naturalizējamo īpatņu apjoms esot krities, taču viņa cerot, ka drīzumā tas
atkal pieaugšot, jo pēdējo piecu gadu laikā aktīvi esot palielinājies «pastāvīgo
uzturēšanās atļauju» ieguvušo cilvēku skaits, un, kad likumā noteiktie 5 gadi
būs pagājuši, viņi ar sparu metīsies naturalizēties. Lai arī šeit vēlamais, nelielā
mērā pārspīlējot, tiek uzdots par esošo, tomēr nav apšaubāmi, ka daudzi pēdējo
10-15 gadu imigranti jau ir ieguvuši LR pilsonību, daudzi citi to iegūs tuvāko
3-5 gadu laikā. Un tieši šinī ziņā mēs līdzināmies daudzām Eiropas valstīm.
Okupāciju nebūt ne visas tās ir piedzīvojušas, bet imigranti gan čum un mudž
tajās visās (iemesli – tie paši, kas Latvijā). Sevišķi no šīs problēmas cieš
Skandināvijas valstis, tā pati Zviedrija.
Tātad – kāpēc gan mēs nevarētu atrast
kopīgu valodu ar tiem Patriotiskajiem Spēkiem Eiropā, kas pret šo sērgu cīnās?
Kas mums traucē to darīt? Viņu patoloģiskais naids pret citām rasēm un tautām?
Šaubos, vai vairumā šo cilvēku tāds pastāv. Viņi taču nedodas, piemēram, uz
Āfriku, lai slepkavotu tur dzīvojošos melnādainos pamatiedzīvotājus. Viņiem
vienkārši nepatīk imigranti, lai kādai rasei un tautībai tie piederētu. Un, ja
vairumā par viņu upuriem kļūst tieši nebaltas ādas krāsas ļaudis, tad tas ir
tāpēc, ka tiem jau uz pieres rakstīts,
ka viņi nav vietējie, savukārt, piemēram, krievu imigrantu reizēm vizuāli nav
iespējams atšķirt no zviedra. Mulsina viņu darbības metodes? Nu labi, mēs varam
izmantot citas. Es neesmu vardarbības
piekritējs un neaicinu uz to arī citus, tai pašā laikā man neceļas roka un
mēle nosodīt tos cilvēkus, kas, novesti līdz izmisumam (līdzīgi kā modžahedi Čečenijā) ir ķērušies pie
mietiem un nažiem, lai atbrīvotu savu zemi.
Laiks negaida, Latviešu tautu iznīcina jau ne vairs pa dienām, bet gan
stundām! Mūsu varā ir to nepieļaut!
Aivars Gedroics