Ra­se ir cil­vē­ku ko­pa, ko vie­no ādas krā­sa, se­jas vaib­stu rak­stu­rī­gas ie­zī­mes, men­ta­li­tā­te, at­tīs­tī­bas lī­me­nis, vār­du sa­kot, ko­pī­gas fi­zis­kās un ga­rī­gās īpatnī­bas. Mēs, lat­vie­ši, pie­de­ram bal­ta­jai ra­sei, tā­pat kā ci­tu Ei­ro­pas val­stu tau­tas. Zi­nāt­nis­ki, en­to­lo­ģis­ki Ei­ro­pas bal­to ra­si va­rē­tu ie­da­līt piecās apakš­gru­pās: 1) zie­me­ļu ra­se, 2) Vi­dus­jū­ras ra­se, 3) Di­nā­ri­jas ra­se, 4) Al­pu ra­se, 5) Aus­tru­mu – Bal­ti­jas ra­se, bet, ņe­mot vē­rā šo­die­nas ap­stāk­ļus, šo ra­su sa­jauk­ša­nās se­kas, šāds da­lī­jums ir neie­spē­jams.

Paš­rei­zē­jos ap­stāk­ļos mēs ra­si va­ram no­teikt ti­kai ģeo­grā­fis­kā no­zī­mē. Tā dē­vē­ta­jā krie­vu tau­tā ir sa­sto­pa­ms vis­da­žā­dā­ko ie­priekš­mi­nē­to ra­su sa­jau­ku­ma pro­dukts (kā jau vai­rums eiro­pie­šu), bet ļoti liels skaits ir cil­vē­ku ar azi­ātu (orien­tā­ļu) asi­ņu pie­jau­ku­mu. Šķiet es ne­ru­nā­ju par dau­dza­jām ma­za­jām azi­ātu tau­ti­ņām, pie­mē­ram, ta­tā­riem, bet cil­vē­kiem – krie­viem, kas se­vi dē­vē­ par Ei­ro­pas bal­tās ra­ses pār­stāv­jiem. Dien­vid­ei­ro­pas tau­tu asi­nīs ir nē­ģe­ru un se­mī­tu (arā­bu) ie­spaids. Dien­vid­aus­tru­mu Ei­ro­pas tau­tas ir sa­jauk­tas ar či­gā­niem. Žī­di, kas ie­vē­ro­ja­mā skai­tā dzī­vo­ja un dzī­vo Ei­ro­pā, arī pēc sa­vas ra­ses ir pil­nī­gi sve­ši eiro­pie­šiem.

Šā­da si­tu­āci­ja bi­ja vē­ro­ja­ma gad­sim­ta sā­ku­mā. Šo­dien Ei­ro­pas ār­iešu ra­sei klā­jas daudz ļau­nāk. Tas sais­tīts ar to, ka vē­ro­ja­ma dzim­stī­bas ma­zi­nā­ša­nās vi­sās Ei­ro­pas zem­ēs un arī ar krā­sai­no imig­rā­ci­ju. Āf­ri­kā­ņu un azi­ātu mas­vei­da ie­plū­ša­na Ei­ro­pā iz­šķī­di­na pē­dē­jās mū­su ra­ses pa­lie­kas. Kat­ram eiro­pie­tim jā­ap­ska­tās sev ap­kārt un jā­iegūst ie­spē­ja­mi pil­nīgs priekš­stats par sa­vas ra­ses paš­rei­zē­jo stā­vok­li: mū­su ra­sei rak­stu­rīgs zems dzim­stī­bas lī­me­nis, tur­pre­tim ci­tām ra­sēm tas ir augsts. Kos­mo­po­lī­tu mā­cī­bas, kas no­liedz ra­su at­šķi­rī­bas, Ei­ro­pā vei­ci­na baltās ra­ses bo­jā­eju. Dzel­te­nās un mel­nās bries­mas ir kļu­vu­šas ļo­ti ak­tu­ālas, pa­tei­co­ties paš­reizējai po­li­ti­kai Ei­ro­pā, kur pie­ļauj sve­šu ra­su imig­rā­ci­ju un jauk­ša­nos. Ra­ses ir Die­va Da­bas ra­dī­tas, lai dzī­vo­tu at­šķir­tī­bā. Tie, kas vei­ci­na ra­su jauk­ša­nos, grē­ko. Ne­ap­zi­nī­gie, ku­ri jau­cas, pār­kāpj svē­tu Da­bas li­ku­mu. Bal­tās ra­ses nā­kot­nes la­bā mū­su pie­nā­kums ir tu­rēt sa­vu ra­si no­šķir­tu. Sva­rī­gā­kais ie­mesls ār­iešu kul­tū­ras bo­jā­ejai ir sa­jauk­ša­nās. Ne­viens ne­var ap­šau­bīt fak­tu, ka Ei­ro­pas kul­tū­ra pa­ma­zām de­gra­dē­jas, šā­da ten­den­ce vē­ro­ja­ma arī Lat­vi­jā. Tā­pat ne­viens ne­var ap­gal­vot, ka ra­ses ir vie­nā­das. Ir augst­āk at­tīs­tī­tas, vi­dē­ji at­tīs­tī­tas un maz­āk at­tīs­tī­tas ra­ses, glu­ži tāpat kā cil­vē­ki. Tā­dēļ ir jā­ap­stā­di­na ra­su sa­jauk­ša­nas pro­cess, jā­glābj mū­su ma­zā, bet di­že­nā ra­se!

Cī­ņai sveiks!

Vik­tors Bir­ze

P.S. Rak­stā Ei­ro­pas ra­ses ap­zī­mē­ša­nai lie­to­ju vār­du ār­ieši, jo tas ir pla­ši iz­pla­tīts mū­su ra­ses ap­zī­mē­jums. Prak­tis­ki vi­sas Ei­ro­pas tau­tas ir cē­lu­šās no ār­iešiem.

Iz­man­to­tā li­te­ra­tū­ra:

Ā. Hit­lers «Ma­na cī­ņa» – Rī­ga, «Vi­zīt­kar­te», 1995.
R. Dar­dzāns «Ra­se un valsts» – Rī­ga, mē­neš­raksts «Bur­tnieks» nr. 10, 1931.
K. Reiz­nieks «Jaun­ās val­stis vēs­tu­ris­kā per­spek­tī­vā» – Rī­ga «Bur­tnieks» nr. 1., 193. lp.