Latvietis

Autorizācija
Lietotājs:
Parole:
 
 

Iespējas tikties ar biedrības vadību

Vēlies pievienoties?

Kas valda valodu, valda prātu


Kam traucē latvieši?
25.06.2008

... Bu­to­vas po­li­go­nā bi­ja iz­vei­dots ar ko­ka žo­gu ap­jozts un dze­loņ­drā­tīm no­stip­ri­nāts vai­rāk ne­kā 5ha liels lau­kums. Līdz 3m dzi­ļās un pus­ki­lo­met­ru ga­rās me­ha­ni­zē­ti iz­rak­ta­jās tranš­ejās cits virs ci­ta kār­tām ap­rak­ti no­šau­tie. Ap 25 tūk­sto­ši ne­vai­nī­go.

«Lat­vie­šu ope­rā­ci­ja» jeb «Lat­vie­šu sa­raksts». Jau 1933. ga­da mar­tā bi­ja sāk­ta ma­te­ri­ālu vāk­ša­na ap­sū­dzī­bai Ļe­ņin­gra­das lat­vie­šu na­ci­onā­lā cen­tra lie­tā. Šo do­ku­men­tu ma­pi at­ra­da Rī­gas če­kā ka­ra sā­ku­mā un ma­te­ri­āli ti­ka pub­li­cē­ti laik­rak­stā «Tē­vi­ja» 1944. ga­da 2. sep­tem­brī.

Ka­mēr re­pre­si­jas vēl ne­bi­ja kļu­vu­šas mas­vei­dī­gas, upu­rus pa­ras­ti ap­ra­ka kap­sē­tās. Mas­ka­vā tas no­ti­ka ap­mē­ram 10 kap­sē­tās un pēc lī­ķu kre­mā­ci­jas – Do­nas kre­ma­to­ri­jas kap­sē­tā, ko­pī­gā ka­pā.

1937. ga­da 23. no­vem­brī NKVD priekš­nieks N. Je­žovs te­le­grafis­ki pie­pra­sī­ja NKVD no­da­ļām vi­sās PSRS re­pub­li­kās 48 stun­du lai­kā sniegt zi­ņas par vi­sām lat­vie­šu or­ga­ni­zā­ci­jām, bied­rī­bām, ie­stā­dēm. Bi­ja jā­no­rā­da pre­cī­za lat­vie­šu «kon­cen­trē­ša­nās pun­ktu dis­lo­kā­ci­ja», kā arī jā­sa­ga­ta­vo to ares­ti.

1937. ga­da 30. no­vem­brī pa­rak­stī­ta pa­vē­le Nr. 49990, pēc ku­ras 3. de­cem­brī ar val­stis­ku vē­rie­nu un zvē­ris­ku ne­žē­lī­bu sā­kās «Lat­vie­šu ope­rā­ci­ja». Ar to ti­ka pie­likts punkts lat­vie­šu na­ci­onā­lās kul­tū­ras kop­ša­nai Pa­dom­ju Sa­vie­nī­bā. Ti­ka lik­vi­dē­tas lat­vie­šu sko­las, bied­rī­bas, klu­bi, te­āt­ri, iz­nī­ci­nā­tas grā­ma­tas un pe­ri­odi­ka, no­nā­vē­ti tūk­sto­šiem (70 tūkst.) ne­vai­nī­gu cil­vē­ku. Bi­ja ap­drau­dē­ta tā lat­vie­šu tau­tas at­za­ra turp­mā­kā fi­zis­kā pas­tā­vē­ša­na.

1938. ga­da 3. feb­ru­ārī Bu­to­vā bed­res ma­lā no­stā­dī­ja un no­šā­va 229 lat­vie­šus. To star­p arī jaun­iešus un sie­vie­tes. Bēr­nu lik­te­nis bi­ja bēr­nu na­mi un pār­krie­vo­ša­na. Pēc ko­mu­nis­ma stan­dar­tiem, ko va­dī­ja ideo­lo­ģi­ja, ko dik­tē­ja PSRS po­li­tpār­val­dē virs­ro­ku ņē­mu­šie eb­re­ju iz­cel­smes kar­je­ris­ti.

«Ko­mu­nar­kas» ka­pu lau­kos ap­be­dī­ti līdz 14 tūk­sto­šiem upu­ru. Slep­ka­vo­ša­na tur­pi­nā­jās arī nā­ka­mos ga­dos. 1941. ga­da 16. ok­tob­rī, kad vā­cie­ši bi­ja pie­nā­ku­ši bīs­ta­mi tu­vu Mas­ka­vai, «Ko­mu­nar­kā» no­šā­va sim­tiem cil­vē­ku. To star­pā arī bai­gā ga­da upu­rus, 15 Lat­vi­jas ar­mi­jas ģe­ne­rā­ļus un virs­nie­kus – Ž. Ba­hu, R. Cep­lī­ti, A. Dal­ber­gu, A. Da­ne­ber­gu, I. Ie­dā­nu, R. Kļa­vi­ņu, R. Klin­sa­ku, A. Kris­tov­ski, A. Krus­ti­ņu, K. Le­ji­ņu, V. Span­de­gu un ci­tus. Tur dus arī no­slep­ka­vo­tais Lat­vi­jas vēs­tnieks Pa­dom­ju Sa­vie­nī­bā F. Ko­ciņš un ci­ti dip­lo­mā­ti.

Rū­pī­gi iz­plā­no­tā un pre­cī­zi re­ali­zē­tā na­ci­onā­lā ope­rā­ci­ja pret lat­vie­šiem 1937. un 1938. ga­dā, bi­ja vēr­sta pret tau­tu, ku­ras et­nis­kā iz­cel­sme sais­tī­ta ar val­sti PSRS pie­ro­be­žā.

Vēr­tē­jot trīs­des­mi­to ga­du po­li­ti­ku sar­ka­na­jā Krie­vi­jā: kā­di spē­ki strā­dā­ja valsts iek­šie­nē, lai at­brī­vo­tos no lat­vie­šu in­te­li­ģen­ces un bi­ro­krā­ti­jas? To­laik ta­ču lat­vie­šu pro­fe­si­onā­lie spe­ci­ālis­ti strā­dā­ja gan Krie­vi­jas iz­lūk­die­nes­tos, gan va­dī­ja ar­mi­ju (J. Vā­cie­tis, E. Bēr­ziņš, augst­a ran­ga ka­ra­va­do­nis R. Ei­de­ma­nis). 1937. ga­da 11. jū­ni­jā no­ti­ka pa­raug­prā­va pret šiem «mi­li­tā­ra­jiem sa­zvēr­nie­kiem». Tās lai­kā jau ne­pār­pro­ta­mi ie­ska­nē­jās na­ci­onā­lais ak­cents.

Tā dro­ši vien bi­ja tāl­re­dzī­ga po­li­ti­ka – at­brī­vo­ties no lat­vie­šu in­te­lek­ta sar­ka­na­jā Krie­vi­jā, jo tu­vo­jās Ot­rais pa­sau­les karš. Sta­ļins un vi­ņa be­ri­jas lai­kam bai­dī­jās, ka ne­no­slep­ka­vo­tie lat­vie­šu mi­li­tā­ris­ti ne­pie­kri­tīs oku­pēt Lat­vi­ju, ka, ­sā­ko­ties ka­ram, lat­vie­ši var ne­klau­sīt Sta­ļi­na stul­ba­jām pa­vē­lēm.

Vēs­tu­re lie­ci­na, ka starp Pir­mo un Ot­ro pa­sau­les ka­ru un pēc tam, lat­vie­ši ir pirm­ie mas­vei­dā va­jā­ti un iz­nī­ci­nā­ti. Arī pēc ka­ra lat­vie­šus at­klā­ti iz­nī­ci­nā­ja.

Var­būt lat­vie­ši uz ze­mes­lo­des kā­dam trau­cē dzī­vot un iz­ples­ties?

A. Au­ziņš


Komentāri

Komentārus pievienot var tikai reģistrētie lietotāji. Lūdzam autorizēties (lapas kreisajā malā) vai reģistrēties.


Vārda dienas
Vaira, Vairis, Vera
 
@latvietislv
 
@latvietislv
 
@latvietislv
 
  Versija 2.4.9. © 2005-2017 Biedrība «Latvietis». Visas šī darba tiesības aizsargātas.
Materiālu publicēšana bez saskaņošanas ar mājaslapas īpašnieku aizliegta. Jautājumu un ieteikumu gadījumā lūdzam sazināties ar biedrību «Latvietis».