Latvietis

Autorizācija
Lietotājs:
Parole:
 
 

Kas valda valodu, valda prātu

Būt latvietim


Lēksim bedrē!
05.08.2008

In­for­mā­ci­jas uz­ņem­ša­nu va­rē­tu sa­lī­dzi­nāt ar el­po­ša­nu – skā­bek­lis ir pirm­ā ne­pie­cie­ša­mī­ba fi­zi­olo­ģis­ko pro­ce­su nor­mā­lai no­ri­sei, un vie­nī­gi par kā­du jau­tā­ju­mu vis­pu­sī­gi in­for­mēts cil­vēks spēj iz­da­rīt sev vi­tā­li sva­rī­gus, pa­rei­zus se­ci­nā­ju­mus. Rū­pē­ties par ob­jek­tī­vu, par­ti­ju un fi­nan­sē­tā­ju in­te­re­sēm pār­i stā­vo­šu in­for­mā­ci­ju ir plaš­sa­zi­ņas lī­dzek­ļu uz­de­vums, kas At­mo­das un pir­ma­jos ne­at­ka­rī­bas ga­dos Lat­vi­jā ti­ka vai­rāk vai ma­zāk ap­zi­nāts un pil­dīts. Šo­die­nas ne­at­ka­rī­gā Lat­vi­ja (kaut arī ne tu­vu lat­vis­ka, un ap­stāk­ļi ta­jā liek daudz ko vē­lē­ties!) ir arī to žur­nā­lis­tu no­pelns, kas ne­bai­dī­jās saukt lie­tas īs­ta­jos vār­dos un ap­lie­ci­nāt pa­tie­sī­bu rup­jas va­ras priekš­ā.

Vēl jo­pro­jām ir ne­at­bil­dēts jau­tā­jums – kā­du Lat­vi­ju mēs īs­ti gri­bam? Vai­rums lat­vie­šu, kaut vai zem­ap­zi­ņas lī­me­nī, vē­las dzī­vot lat­vis­kā Lat­vi­jā, kur sa­vā pa­šu Rī­gā ne­būs jā­stāv ce­pu­ri no­ņē­mu­šam kā baz­nī­cā un jā­lau­zās sve­šā va­lo­dā. Ta­ču… šī vēl­me ir pre­tru­nā ar pa­sau­les glo­ba­li­zā­ci­ju, in­teg­rā­ci­ju, da­žā­dī­bu, mul­ti­ku­tu­rā­lis­mu un ci­tām laik­me­tī­gām pa­rā­dī­bām. Tiek da­rīts viss, lai to no­slā­pē­tu. Dar­bo­jo­ties ugun­sdzē­sē­ju lo­mā, plaš­sa­zi­ņas lī­dzek­ļi rī­ko­jas pēc prin­ci­pa: me­lot ne­me­lo­šu, bet tais­nī­bu arī ne­teik­šu! Klau­sī­tā­ju vai la­sī­tā­ju vien­pu­sī­gi in­for­mē­jot, neie­pa­zīs­ti­not ar pre­tē­jās pus­es vie­dok­li, tas vieg­li iz­da­rāms. Mums pie­eja­mo in­for­mā­ci­ju par ES grū­ti no­saukt ci­tā­di kā par iz­ci­li vien­pu­sī­gu: Lat­vi­jas ie­stā­ša­nās ES esot viens vie­nīgs ie­gu­vums, kas no­dro­ši­na vi­siem ie­dzī­vo­tā­jiem pār­ti­cī­bu! Ne vār­da par to, ka dzī­ves lī­me­nis ES val­stīs ir da­žāds, ka tur pas­tāv vi­sas tās pa­šas pro­blē­mas, kas Lat­vi­jā, vie­nī­gi so­ci­ālās un ju­ri­dis­kās sa­kār­to­tī­bas dēļ tās ma­zāk sa­ska­tā­mas; ne­sa­ska­ņas starp pa­mat­nā­ci­ju un mi­no­ri­tā­tēm, ģi­me­ņu ne­sta­bi­li­tā­te, bēr­nu sek­su­ālā iz­man­to­ša­na, pus­audžu un jaun­iešu no­zie­dzī­ba, al­ko­ho­lisms, nar­ko­mā­ni­ja, pros­ti­tū­ci­ja nav ti­kai Lat­vi­jai rak­stu­rī­gas pa­rā­dī­bas. Lai pār­lie­ci­nā­tos par šī ap­gal­vo­ju­ma pa­tie­sī­bu, pie­tiek kaut pa­vir­ši, neie­dzi­ļi­no­ties pār­la­pot ār­zem­ju pre­ses iz­de­vu­mus. Vie­nī­gi ga­dī­ju­mos, kad jā­no­la­mā ES pre­ti­nie­ki, žur­nā­lis­ti at­kāp­jas no glu­mā un pie­sar­dzī­gā iz­teik­smes vei­da, epi­te­tus se­viš­ķi neiz­vē­lo­ties un sa­vus opo­nen­tus pie vār­da ne­lai­žot. Kā lai ne­at­ce­ras pa­dom­ju ga­dus, kad tie­ši ar plaš­sa­zi­ņas lī­dzek­ļu ak­tī­vu pa­lī­dzī­bu – mu­tes aiz­bā­ša­nu gai­sa jau­cē­jiem – vei­do­ja vie­nā­du uz­ska­tu cil­vē­kus, kas vis­pār ne­bi­ja spē­jī­gi do­māt, vie­nī­gi at­sauk­ties uz au­to­ri­tā­tēm. At­ce­ro­ties, cik drau­dzī­gā ko­rī ti­ka no­rie­ta Aus­tri­ja pēc J. Hai­de­ra uz­va­ras vē­lē­ša­nās, tā vien lie­kas, ka ne­kur tā­lāk par PSRS nav ti­ku­si arī ES, bet Lat­vi­jas pre­sē šīs pa­ra­lē­les kaut kā ne­ti­ka at­spo­gu­ļo­tas. Ga­dās jau…

Sa­me­lo­ties ie­spē­jams arī no­klu­sē­jot, un šo­brīd vi­si gri­bot ne­gri­bot kaut kā­dā mē­rā esam spies­ti to da­rīt; ska­ļi pa­teikt to, kas bū­tī­bā sen jau vi­siem zi­nāms, ir no­zie­gums pret sa­ska­ņu, in­teg­rā­ci­ju, to­le­ran­ces un in­te­li­ģen­ces trū­kums, emo­ci­jas, ne­veik­smi­nie­ka kom­plek­si, utt. Vai­nī­go var at­laist no dar­ba, ra­dīt vi­ņam tā­dus dar­ba ap­stāk­ļus, ka pats ar prie­ku aizies (Rie­tum­ei­ro­pā pē­dē­jos ga­dos po­pu­lā­rais mo­bings!), ta­ču tas ne­mai­na ne­ko; ce­rot un ti­cot, ka viss būs la­bi, ne­re­dzot to, ko re­dzēt ne­gri­bas, sa­bied­rī­ba at­gā­di­na mig­lā no­mal­dī­ju­šos cil­vē­ku, kurš spī­tī­gi so­ļo pa pur­vu, kaut arī tu­vu­mā ir ciets ceļš, jo pa to ne­viens ne­stai­gā. Kā lai ne­at­ce­ras kād­reiz po­pu­lā­ro dzies­mi­ņu: «Lēk­sim bed­rē, lēk­sim bed­rē!» ar pie­dzie­dā­ju­mu: «Re­dzēs, kurš mūs ār­ā vilks!»

Pa­gai­dām ne­viens ār­ā vil­cējs nav pie­tei­cies.

Lī­bie­šu Mā­ra


Komentāri

Komentārus pievienot var tikai reģistrētie lietotāji. Lūdzam autorizēties (lapas kreisajā malā) vai reģistrēties.


Vārda dienas
Agija, Aldonis
 
  Versija 2.4.9. © 2005-2017 Biedrība «Latvietis». Visas šī darba tiesības aizsargātas.
Materiālu publicēšana bez saskaņošanas ar mājaslapas īpašnieku aizliegta. Jautājumu un ieteikumu gadījumā lūdzam sazināties ar biedrību «Latvietis».