Latvietis

Autorizācija
Lietotājs:
Parole:
 
 

Vēlies pievienoties?

Kas valda valodu, valda prātu

Būt latvietim


Kas ir globālisms?
23.08.2008

Sep­ti­ņas pa­sau­les ba­gā­tā­kās val­stis ar spē­cī­gu rūp­nie­cī­bu uz­ska­ta vi­su pā­rē­jo pa­sau­li par sa­vu pre­ču tir­gu un iz­ej­vie­lu avo­tu. Lat­vi­ja ne­pie­der pie iz­re­dzē­to val­stu gru­pas, un, lai ne­kļū­tu ga­lī­gi na­ba­ga, tai ir jā­cī­nās pret šā­du kār­tī­bu.

1929.–33. ga­dā pa­sau­les eko­no­mis­ka­jā krī­zē ra­žo­ša­nas ap­joms sa­ma­zi­nā­jās par 30–50% un bez­dar­bnie­ku skaits pār­snie­dza 30 mil­jo­nu cil­vē­ku. Tā pa­rā­dī­ja, ka ne­re­gu­lē­ta saim­nie­cī­ba ne­spēj no­dro­ši­nāt mērķ­tie­cī­gu saim­nie­cis­ku at­tīs­tī­bu: bi­ja jā­mek­lē iz­eja. 20. gad­sim­ta sā­ku­mā ra­dās eko­no­mis­ka mā­cī­ba, kas no­sauk­ta tās ra­dī­tā­ja, an­gļu eko­no­mis­ka Dž. Kein­sa vār­dā. Tā mā­cī­ja, ka ne­pie­cie­ša­ma valsts ie­jauk­ša­nās eko­no­mi­kā, lai re­gu­lē­tu saim­nie­cī­bu. Laiks ri­tē­ja, un pēc Ot­rā pa­sau­les ka­ra aiz­vien lie­lā­ku no­zī­mi ie­gu­va starp­tau­tis­kie mo­no­po­li. Kā snie­ga pi­kām ve­ļo­ties no kal­na, tie ie­gu­va tā­dus ap­mē­rus, ka saim­nie­cis­kā zi­ņā pār­snie­dza at­se­viš­ķu val­stu ie­spē­jas. Tā Ge­ne­ral Elec­tric ka­pi­tā­la vēr­tī­bu vēr­tē ap 500 mil­jar­du do­lā­ru. Ra­dās eko­no­mis­ti, kas ap­gal­vo­ja, ka šī at­tīs­tī­ba esot augst­ākā ra­žo­ša­nas at­tīs­tī­bas for­ma. Mo­no­po­lu da­ļē­ju valsts va­ras pār­ņem­ša­nu no­sau­ca par plān­vei­dī­gu ka­pi­tā­lis­mu. Va­ja­dzē­ja jaun­u te­ori­ju, kas pa­ma­to­tu valsts no­zī­mes sa­ma­zi­nā­ša­nu eko­no­mi­kā. Tā ra­dās glo­bā­lisms. Tā ra­dī­tājs ir aus­trie­šu eko­no­mists Frid­richs von Hai­eks, kurš ap­gal­vo­ja, ka valsts re­gu­lē­ša­na no­ve­dīs pie po­li­tis­kas ti­rā­ni­jas, un tā­dēļ jā­pa­nāk pil­nī­gi brī­va saim­nie­cī­ba (fre­e mar­ket). Se­viš­ķi at­sau­cī­gi šai mā­cī­bai bi­ja an­gļi, Liel­bri­tā­ni­jas im­pē­ri­jas sa­bru­ku­ma dēļ tur bi­ja ra­du­šās dau­dzas saim­nie­cis­kas grū­tī­bas. Tās prem­jer­mi­nis­tre M. Te­če­re ener­ģis­ki ķē­rās pie eko­no­mis­kiem pār­vei­do­ju­miem. Vis­pirms vi­ņa pa­lie­li­nā­ja ne­tie­šos no­dok­ļus, lai eko­no­mis­kās grū­tī­bas pār­nes­tu uz tau­tas ple­ciem, un, lai sa­ma­zi­nā­tu valsts bu­dže­ta iz­de­vu­mus, stip­ri sa­ma­zi­nā­ja iz­de­vu­mus so­ci­ālām va­ja­dzī­bām.

Kāda tad ir glo­bā­lis­ma bū­tī­ba? Zi­nāms, ka rūp­nie­cī­ba un tir­dznie­cī­ba ir daudz­kārt ie­ne­sī­gā­kas par ci­tām taut­saim­nie­cī­bas no­za­rēm. Šo­die­nas sa­ka­ru lī­dzek­ļi dod ie­spē­ju ba­gā­tām val­stīm sa­grābt sa­vās ro­kās rūp­nie­cī­bu un tir­dznie­cī­bu vi­sas pa­sau­les (glo­bā­lā) mē­ro­gā, un tā­dē­jā­di pa­tu­rēt un vai­rot sa­vu ba­gā­tī­bu.

Glo­bā­lisms at­bil­da starp­tau­tis­ko mo­no­po­lu in­te­re­sēm un tā­dēļ gu­va pla­šu at­bal­stu ASV. Tā kā par­ti­ju fi­nan­ses at­ka­rī­gas no mo­no­po­lu zie­do­ju­miem, glo­bā­lisms kļu­va par ASV prezidentu eko­no­mis­kās po­li­ti­kas pa­matu. Paš­rei­zē­jie pa­sau­les sa­ka­ru lī­dzek­ļi at­ļauj mo­men­tā pār­re­dzēt pa­sau­les eko­no­mis­ko stā­vok­li un va­dīt to. Vi­sa saim­nie­cī­ba kļūst vi­su pa­sau­li ap­tve­ro­ša – glo­bā­la. Pēc glo­bā­lis­ma da­tiem va­rē­tu re­dzēt, kam va­ja­dzī­ga eko­no­mis­ka pa­lī­dzī­ba un tur no­vir­zīt ne­pie­cie­ša­mos lī­dzek­ļus. Tā nu ras­tos lab­klā­jī­bas pie­augums vi­sas pa­sau­les mē­ro­gā. At­se­viš­ķu val­stu uz­ņē­mu­mi, pār­ejot ār­zem­nie­ku īpa­šu­mā, ti­ka in­ter­na­ci­ona­li­zē­ti. At­se­viš­ķas kom­pā­ni­jas at­tei­cās no sa­vas valsts in­te­re­sēm un iz­vir­zī­ja ti­kai vie­nu mēr­ķi – peļ­ņu un at­kal peļ­ņu.

Tā Vā­ci­jā 1/3 Daim­le­ra ak­ci­ju pie­der ār­zem­nie­kiem, Ho­echst un Bayer’ā ār­zem­nie­kiem pie­der pus­e ak­ci­ju, bet Man­nes­man­‘am jau vai­rāk ne­kā pus­e. Mak­si­mā­las peļ­ņas ie­gū­ša­nai cen­šas ie­ro­be­žot tau­tas so­ci­ālās tie­sī­bas. Par no­žē­lo­ša­nu pa­slu­di­nā­tā vi­sas pa­sau­les lab­klā­jī­bas cel­ša­nās ne­sā­kās.

Ra­du­šos eko­no­mis­kos sa­snie­gu­mus sa­gla­bā pa­sau­les ba­gā­tā­kās val­stīs «zel­ta mil­jards». Pē­dē­jos piec­os ga­dos cil­vē­ku skaits, kas dzī­vo ga­lē­jā na­ba­dzī­bā pa­lie­li­nā­jies. 30 na­ba­dzī­gā­ko val­stu ie­nā­ku­mi pē­dē­jos 40 ga­dos (glo­bā­lis­ma lai­kā) ir sa­ma­zi­nā­ju­šies. Ne­ti­ca­mi, bet pa­sau­les trīs ba­gā­tā­kie cil­vē­ki ir tu­rī­gā­ki par 600 mil­jo­niem cil­vē­ku ko­pā na­ba­dzī­ga­jās val­stīs. Šie ci­pa­ri nav ko­mu­nis­tu iz­do­mā­ti, bet ņem­ti no Pa­sau­les ban­kas (PB) un Starp­tau­tis­kā Va­lū­tas fon­da (SVF) zi­ņo­ju­ma. Lai no­dro­ši­nā­tu glo­bā­lis­ma pa­sau­les kun­dzī­bu, de­mo­krā­ti­ja pa­ras­tā iz­prat­nē iz­zūd – plaš­sa­zi­ņas lī­dzek­ļi pār­iet lie­lo kom­pā­ni­ju, glo­bā­lis­ma slu­di­nā­tā­ju, īpa­šu­mā un mas­vei­dī­gi ie­dar­bo­jas uz ļau­žu psi­hi, vei­do­jot glo­bā­lo pa­sau­les uz­ska­tu. Spī­došs pie­mērs te Jeļ­ci­na at­kal ie­vē­lē­ša­na 1996. ga­dā: vi­ņa po­pu­la­ri­tā­te Krie­vi­jā bi­ja ma­zi­nā­ju­sies līdz 4–5%, bet pēc mas­vei­dī­gas prātu apstrādes plaš­sa­zi­ņas lī­dzek­ļos, Jeļ­cins gu­va spī­do­šu uz­va­ru. Va­ra pār­iet trans­na­ci­onā­lu kom­pā­ni­ju va­dī­tā­ju ro­kās, un šā­dos ap­stāk­ļos nav ne­kā­das no­zī­mes tau­tas gri­bai. Glo­bā­lisms no­zī­mē vie­nas ie­dzī­vo­tā­ju da­ļas val­dī­ša­nu pār vi­siem. Ba­gā­tās val­stis le­po­jas ar brī­vā tir­gus no­zī­mi, bet iz­strā­dā des­mi­tiem rī­ko­ju­mu par dem­pin­ga ie­ro­be­žo­ša­nu, eks­por­ta kva­li­tā­tes no­tei­ku­mus, mui­tas no­tei­ku­mus u.c., tā­dē­jā­di sa­ma­zi­not na­ba­go val­stu eks­por­tu. Glo­bā­lisms ir līdz­īga pa­rā­dī­ba fe­odā­lis­mam, kad va­ra iz­slī­dē­ja no ka­ra­ļu ro­kām un pār­gā­ja saim­nie­cis­ki vai sa­bied­ris­ki at­bil­dī­gām per­so­nām vai kār­tām. Val­stī va­ra tik­tāl de­ģe­ne­rē­jās, ka zu­da valsts jē­dziens. Val­stij ne­bi­ja nau­das, un tā­dēļ ba­gā­to fe­odā­ļu kār­ta no­pir­ka vi­sas pri­vi­lē­ģi­jas. Tau­tai, kas gal­ve­no­kārt bi­ja zem­nie­ki, fe­odā­lisms ne­sa lie­lu ne­lai­mi. Fe­odā­ļi va­rē­ja ne­trau­cē­ti lau­pīt zem­nie­kus un pa­da­rīt par dzim­tcil­vē­kiem. Sā­ka val­dīt ga­rī­ga tum­so­nī­ba, posts un fe­odā­ļu iz­vir­tī­ba. Tau­ta tā­dēļ aiz­vien ir ie­in­te­re­sē­ta cen­trā­las va­ras (valsts) pas­tā­vē­ša­nā.

Tau­tu na­ci­onā­la ne­at­ka­rī­ba ir šķēr­slis glo­ba­li­zā­ci­jai. Tā­dēļ glo­bā­lis­ti ra­da pār­na­ci­onā­las or­ga­ni­zā­ci­jas: PB, SVF un Pa­sau­les tir­dznie­cī­bas or­ga­ni­zā­ci­ju, ku­ras pa­ma­zām pār­ņem valsts fun­kci­jas. Šā­dai «pa­sau­les saim­nie­cī­bai» rak­stu­rī­ga ir lie­lo kom­pā­ni­ju ne­kon­tro­lē­ja­mī­ba. Uz­ska­ta, ka ASV do­lā­ru ap­gro­zī­bā ir 25 rei­zes vai­rāk ne­kā no­pēr­ka­mās pre­ču ma­sas. Ja kā­dā brī­dī uz­spies­tā do­lā­ru ma­sa sa­bruk­tu, tas ra­dī­tu ne­ap­tve­ra­mu saim­nie­cis­ku pos­tu. Par šā­du ie­spē­ju jau brī­di­nā­ju­ši pa­zīs­ta­mais vērts­pa­pī­ru spe­ku­lants Dž. So­ross, SVF di­rek­tors Kam­de­sī un ci­ti.

At­bil­sto­ši sa­vai ideo­lo­ģi­jai glo­bā­lisms ir nai­dīgs jeb­ku­rai na­ci­onā­lai kul­tū­rai. Tas pro­pa­gan­dē at­teik­ša­nos no tau­tas na­ci­onā­las kul­tū­ras un pat no na­ci­onā­las su­ve­re­ni­tā­tes. Šā­da ideo­lo­ģi­ja nav jaun­a. To sa­vu­laik slu­di­nā­ja sen­lai­ku lie­lo val­stu val­dnie­ki. Kul­tū­ra pār­vēr­šas par tir­gus ob­jek­tu. Vi­su no­sa­ka peļ­ņa. Ro­das tā sau­ca­mā ma­su kul­tū­ra, ku­ru no­sa­ka ma­su ko­mu­ni­kā­ci­jas lī­dzek­ļu at­tīs­tī­ba. Ga­rī­gā dzī­ve tiek stan­dar­ti­zē­ta. Ja ag­rāk kul­tū­ra bi­ja jū­tu dzī­ves iz­kop­ša­na, skais­tu­ma ra­dī­tā­ja, tad ta­gad ti­kai lie­las peļ­ņas avots. To rak­stu­ro var­dar­bī­bas vis­ne­žē­lī­gā­kā vei­dā, por­no­grā­fija, su­per­me­ņi utt.

Ir val­stis, kas cen­šas cī­nī­ties pret šā­du «kul­tū­ru». Tā Fran­ci­jā ar li­ku­mu no­teikts, ka ār­zem­ju prog­ram­mas ne­drīkst aiz­ņemt raid­lai­kā vai­rāk par 40%.

Bet kā­dēļ tad pa­sau­les tau­tas, kas neie­tilpst «zel­ta mil­jar­dā», to pa­cieš?

Glo­bā­lis­tu īpa­šu­mā eso­šie plaš­sa­zi­ņas lī­dzek­ļi ra­dī­ju­ši mī­tu par nā­kamo lab­klā­jī­bu. Dau­dzi vēl tam tic. Ir pa­vēr­tas vi­sā­das «brī­vī­bas», pie­mē­ram, sek­su­ālā iz­lai­dī­ba. Vi­sas pa­sau­les lie­lās re­li­ģi­jas uz tūk­stoš­ga­du pie­re­dzes pa­ma­ta ra­dī­ju­šas zi­nā­mus rām­jus cil­vē­ku sek­su­ālai dzī­vei. To pār­kāp­ša­na no­ved pie tau­tas bo­jā­ejas. Se­no Ro­mu, vēs­tu­res vis­va­re­nā­ko val­sti, sa­grā­va ne ār­ējie ie­naid­nie­ki, bet mo­rā­la iz­lai­dī­ba.

Vi­sas lie­lās kom­pā­ni­jas gal­ve­no­kārt at­ro­das ASV. Aiz­ņem­tiem ar vi­sa vei­da mī­las prie­kiem, ASV bal­tajiem strau­ji krīt dzim­stī­ba. Ka­li­for­ni­jā bal­tie jau mi­no­ri­tā­te. Tā tur­pi­no­ties, 2070. ga­dā bal­tie vi­sā ASV būs mi­no­ri­tā­te.

Pēc ne­at­ka­rī­bas at­jau­no­ša­nas Lat­vi­jā sa­ra­dās vi­sā­da vei­da pa­dom­de­vē­ji. Tie bi­ja lie­lo, ba­gā­to val­stu aģen­ti, glo­bā­lis­ma slu­di­nā­tā­ji. Lat­vi­jas Ban­ka, kam bi­ja jā­aiz­stāv lat­vie­šu tau­tas saim­nie­cis­kās in­te­re­ses, kļu­va par glo­bā­lis­ma iz­pla­tī­ša­nas cen­tru. Ar da­žā­dām kom­bi­nā­ci­jām glo­bā­lis­ma spe­ci­ālis­ti no­tei­ca uz­ņē­mu­mu vēr­tī­bu, daudz­kārt ma­zā­ku par fak­tis­ko. Tā Lat­vi­jas Kuģ­nie­cī­ba tiek vēr­tē­ta 4–5 rei­zes lē­tāk par fak­tis­ko. Iz­man­to­jot sa­vu mo­no­pol­stā­vok­li, kom­pā­ni­jas pa­lie­li­na sa­vu pre­ču ce­nu, vien­lai­kus sa­ma­zi­not iz­lau­pā­mās valsts iz­ej­vie­lu ce­nu (Lat­vi­jas koks­ne un būv­ma­te­ri­ālu iz­ej­vie­las). Re­zul­tā­tā Lat­vi­ja kļu­vu­si par pa­sau­les na­ba­gu, iz­lau­pī­ta un trū­ku­mā ie­dzī­ta. So­lī­ju­miem par Lat­vi­jas saim­nie­cī­bas at­jau­no­ša­nu ne­var ti­cēt. Tas nav glo­bā­lis­tu in­te­re­sēs. Pa­lie­li­not Lat­vi­jas eks­por­tu par mil­jo­nu do­lā­ru, at­tie­cī­gi ma­zi­nā­sies ba­gā­to val­stu eks­ports un pa­lie­li­nā­sies bez­dar­bnie­ku skaits. Tā bū­tu ba­gā­to val­stu se­vis ap­lau­pī­ša­na, ko tās ne­kad ne­da­rīs.

Vai glo­bā­lis­mam ir nā­kot­ne? No­teik­ti nē. Pa­zīs­ta­mais ASV žur­nā­lists V. Pfafs rak­sta: «Pie­nā­cis laiks rak­stīt nek­ro­lo­gu glo­bā­lis­mam kā eko­no­mis­kai dok­t­rī­nai, ku­ra do­mā­ja dot prog­re­su un at­tīs­tī­bu starp­tau­tis­kai sa­bied­rī­bai. Tā ir ban­kro­tē­ju­si.»

Aiz­vien vai­rāk cil­vē­ku sa­prot glo­bā­lis­ma bū­tī­bu.

Dr. ing. Uldis Viļums

Komentāri
Alvils  09.03.2009 09:21:16
Čābīgākais ir tas, ka cilvēki šo informāciju uzklausīt labākajā gadījumā vēlas tikai tad, kad paši izjūt globalizācijas sekas uz savas ādas... Iepriekšējos pāris gados nebija vērts par to ne ar vienu runāt.


Komentārus pievienot var tikai reģistrētie lietotāji. Lūdzam autorizēties (lapas kreisajā malā) vai reģistrēties.


Vārda dienas
Maigurs, Mārica, Māris
 
@latvietislv
 
@latvietislv
 
@latvietislv
 
  Versija 2.4.9. © 2005-2017 Biedrība «Latvietis». Visas šī darba tiesības aizsargātas.
Materiālu publicēšana bez saskaņošanas ar mājaslapas īpašnieku aizliegta. Jautājumu un ieteikumu gadījumā lūdzam sazināties ar biedrību «Latvietis».