Latvietis

Autorizācija
Lietotājs:
Parole:
 
 

Būt latvietim

Kas valda valodu, valda prātu

Vēlies pievienoties?


Par jēdzienu tulkošanu un izpratni
11.09.2008

Ko­lo­nists

Šis vārds ir ar vai­rā­kām no­zī­mēm, res­pek­tī­vi, tas ap­zī­mē da­žā­dus jē­dzie­nus.

1. Ko­lo­nists ir cil­vēks, kas ie­ce­ļo­jis sve­šā vie­tā, zem­ē, val­stī un no­me­ties tur uz pas­tā­vī­gu dzī­vi. Vārd­nī­cās nav teikts, ka tas no­ti­cis pēc pa­ša vē­lē­ša­nās vai pie­spie­du kār­tā.

2. Cil­vēks, kas iz­ce­ļo­jis no met­ro­po­les un ap­me­ties jaun­ā zem­ē, kur viņš (ko­pā ar ci­tiem iz­ce­ļo­tā­jiem) vei­do ko­lo­ni­ju.

3. Jeb­kurš cil­vēks, kas dzī­vo kā­dā ko­lo­ni­jā kā ko­lo­ni­jas lo­cek­lis vai ie­mīt­nieks.

4. Kā­dā zi­ņā (ad­mi­nis­tra­tī­vi vai tie­sā) so­dī­ta per­so­na, kas so­da lai­ka iz­cie­ša­nai pie­spie­du kār­tā no­me­ti­nā­ta vie­tā, ko sauc par ko­lo­ni­ju.

Šā­das vār­da ko­lo­nists no­zī­mes at­ro­da­mas vārd­nī­cās. Vārd­nī­cās ir arī ci­ti vār­di, kam sa­kars ar vār­du ko­lo­nists, pie­mē­ram, ko­lo­ni­ja, ko­lo­ni­zēt, ko­lo­ni­za­tors. Ap­lū­ko­jot šo vār­du no­zī­mes, ie­spē­jams la­bāk spriest arī par vār­da ko­lo­nists no­zī­mēm. Da­žās vārd­nī­cās vār­da ko­lo­nists nav, bet ir vārds ko­lo­ni­ja.

Cit­tau­tie­tis

Lat­vie­šu va­lo­dā šis vārds ir jaun­vārds, kas no­rā­dīts (ar zvaig­znī­ti) K. Mī­len­ba­ha Lat­vie­šu va­lo­das vārd­nī­cā. Vār­dam ir ti­kai vie­na no­zī­me – tas ap­zī­mē vie­nu jē­dzie­nu: pie ci­tas tau­tas pie­de­rīgs vai no ci­tas tau­tas nā­cis cil­vēks, kas ir sve­ši­nieks (ne ļau­nā no­zī­mē) vie­tē­jai tau­tai.

Šo­vi­nists

Šis vārds ra­dies no ie­ka­ro­ša­nas ka­ru ve­te­rā­na un Na­po­le­ona pie­kri­tē­ja Ni­ko­lā Šo­ve­na uz­vār­da.

Vār­dam ir vai­rā­kas no­zī­mes.

1. Pā­rāk de­dzīgs pat­ri­ots, pār­spī­lēts na­ci­onā­lists, kais­līgs jūs­mo­tājs par sa­vas tē­vi­jas spē­ku un sla­vu, ur­rā pat­ri­ots, ci­tu tau­tu un nā­ci­ju in­ter­ešu ig­no­rē­tājs un ap­spie­dējs sa­vas valsts vār­dā.

2. Pa­dom­ju lai­kā iz­do­tās vārd­nī­cās do­ta kra­si ne­ga­tī­va no­zī­me – re­ak­ci­onārs, ci­tu tau­tu va­jā­ša­nas un ap­spie­ša­nas pie­kri­tējs, nā­ci­ju nai­da un ne­sa­ti­cī­bas ku­ri­nā­tājs, sa­vas nā­ci­jas pri­vi­lē­ģi­ju, ra­su te­ori­jas pie­kri­tējs. Mi­nē­ta­jā pa­dom­ju lai­ka vārd­nī­cā tur­klāt teikts, ka šo­vi­nisms se­viš­ķi ag­re­sī­vi un no­zie­dzī­gi iz­pau­dās fa­šis­ma po­li­ti­kā. Ci­tās vārd­nī­cās (arī pa­dom­ju lai­kā) nav tie­ši no­rā­dīts uz šo­vi­nis­ma un fa­šis­ma sais­tī­bu.

3. Pre­tē­jā dzi­mu­ma (īpa­ši sie­vie­šu) dis­kri­mi­nā­ci­jas pie­kri­tējs.

4. Jeb­kurš kais­līgs cil­vēks, kas vieg­li ie­karst kā­das lie­tas dēļ.

Šā­das no­zī­mes kon­sta­tē­tas pēc vārd­nī­cām.

Liel­krievu šo­vi­nisms

Šā vār­du sa­vie­no­ju­ma no­zī­mes no­teik­ša­nā pēc vārd­nī­cām ir grū­tī­bas, jo ti­kai vie­nā vārd­nī­cā (K. Mī­len­ba­ha Lat­vie­šu va­lo­das vārd­nī­cā) ir vārds liel­krievs, tur­klāt bez no­zī­mes skaid­ro­ju­ma, ti­kai ar tul­ko­ju­mu vā­cu va­lo­dā – der Gros­se­rus­se. Par liel­krie­viem vēs­tu­rē sau­ca krie­vus – pre­tsta­tā vai at­šķi­rī­bā no maz­krie­viem, t.i., uk­rai­ņiem un balt­krie­viem. Vai tas ir pa­rei­zi, va­rē­tu ap­stip­ri­nāt kāds vēs­tu­res spe­ci­ālists.

Vārds šo­vi­nisms ir cie­šā sa­ka­rā ar vār­da šo­vi­nists no­zī­mēm, kas ie­priekš mi­nē­tas.

Liel­krievu šo­vi­nisms tā­tad bū­tu –

1) pā­rāk de­dzīgs krie­vu pat­ri­otisms, pār­spī­lēts krie­vu na­ci­onā­lisms, kais­lī­ga krie­vu jūs­mo­ša­na par sa­vas tē­vi­jas spē­ku un sla­vu, krie­vu ur­rā pat­ri­otisms, ci­tu tau­tu un nā­ci­ju in­ter­ešu in­teg­rē­ša­na un ap­spie­ša­na no krie­vu pus­es krie­vu valsts vār­dā;

2) ņe­mot vē­rā pa­dom­ju lai­ka vārd­nī­cās do­tos vār­da šo­vi­nists rak­stu­ro­ju­mus, – re­ak­ci­onāra ci­tu tau­tu (t.i., ne krie­vu) va­jā­ša­nas un ap­spie­ša­nas ideo­lo­ģi­ja, nā­ci­ju nai­da un ne­sa­ti­cī­bas ku­ri­nā­ša­na, krie­vu nā­ci­jas pri­vi­lē­ģi­ju at­bal­stī­ša­na, ra­su te­ori­jas aiz­stā­vē­ša­na par la­bu krie­viem.

Sa­vu­kārt par vār­da šo­vi­nists un vār­da sa­vie­no­ju­ma liel­krievu šo­vi­nisms ot­ro no­zī­mi jā­ņem vē­rā K. Ka­ru­ļa at­zi­nums, ka pa­dom­ju lai­kā va­lod­nie­ku uz­de­vums cen­tra­li­zē­ti no­tei­ca Mas­ka­vas ie­stā­des, tā­pēc arī vārd­nī­cās ir pa­dom­ju lai­ka po­li­tis­ki un ideo­lo­ģis­ki sār­ņi un da­žā­das ač­gār­nī­bas.

Fa­šisms

At­ka­rī­bā no vārd­nī­cas iz­do­ša­nas lai­ka un valsts, kur vārd­nī­ca iz­do­ta, vār­dam fa­šisms ir vairākas nozīmes.

1. Itālijas totalitāras un nacio­nālsociālistiskas kustības principu kopums un organizācija apmēram no 1922. līdz 1943. gadam; Itālijā valdošais autoritārais Musolīni režīms, parlamentārisma pretstats.

2. Itālijas fašismam līdzīga ideoloģija un politisks režīms (īpaši Vācijā 1933.–1945. gadā).

3. Padomju laika vārdnīcās vārdam fašisms dota krasi negatīva nozīme – pati reakcionārākā politiskā strāva, kas kapitālistiskajās valstīs radās kapitālisma vispārējās krīzes periodā un pauž imperiālistiskās buržuāzijas visagresīvāko aprindu intereses; par fašismu sauc arī monopolitiskā kapitāla atklāti teroristisko diktatūru. Fašismam raksturīgs antikomunisms, demo­krātisko brīvību likvidācija, šovinisms, rasisms, agresīvo karu izraisīšana.

4. Vienas partijas patvaldība.

5. Sakarā ar fašismu vairākās vārdnīcās pieminēts arī neofašisms, ar ko saprot pēc Otrā pasaules kara restaurētu fašismu pirmajā un otrajā nozīmē.

6. Nevienā vārdnīcā nav minēta vēl kāda fašisma izpratnes vulgāra nozīme, kas bija izplatīta padomju laikā, bet reizēm manāma arī tagad – par fašismu sauca runāšanu kādā citā valodā, kas nav krievu valoda, kā arī piederību pie kādas tautas, kas nav krievi. Latvijas apstākļos šādā nozīmē fašisms bija izprasts attieksmē uz latviešu valodu un tautu.

Jānis Kušķis,
Latvijas Universitātes
Filoloģijas fakultātes
Baltu valodu katedras
lektors, filoloģijas maģistrs


Komentāri

Komentārus pievienot var tikai reģistrētie lietotāji. Lūdzam autorizēties (lapas kreisajā malā) vai reģistrēties.


Vārda dienas
Mariss, Matīss, Modris
 
@latvietislv
 
@latvietislv
 
@latvietislv
 
  Versija 2.4.9. © 2005-2017 Biedrība «Latvietis». Visas šī darba tiesības aizsargātas.
Materiālu publicēšana bez saskaņošanas ar mājaslapas īpašnieku aizliegta. Jautājumu un ieteikumu gadījumā lūdzam sazināties ar biedrību «Latvietis».