Latvietis

Autorizācija
Lietotājs:
Parole:
 
 

Kas valda valodu, valda prātu

Iespējas tikties ar biedrības vadību

Būt latvietim


Kam ir izdevīga globalizācija jeb neokoloniālisms?
05.01.2009

Pa­sau­lē ru­nā par glo­ba­li­zā­ci­ju, val­stu at­vēr­tī­bu, par šī pro­ce­sa la­ba­jām un slik­ta­jām pus­ēm. Lai tu­vāk iz­pras­tu šo vir­zī­bu, ne­pie­cie­ša­ma sī­kā­ka vēs­tu­ris­ka ana­lī­ze.

Ja par sā­ku­ma pun­ktu iz­vē­la­mies ot­ro ga­du tūk­sto­ti, tad pa­sau­les at­tīs­tī­bas cen­tri bi­ja Ei­ro­pā (An­gli­ja, Spā­ni­ja, Fran­ci­ja un Vā­ci­ja), Āzi­jā (Ķī­na, Ja­pā­na un In­di­ja) un Ame­ri­kā (Mek­si­ka un Pe­rū).

Pa­tei­co­ties strau­jā­kai teh­ni­kas at­tīs­tī­bai Ei­ro­pas val­stīs, sā­kās eiro­pie­šu tiek­ša­nās at­klāt jaun­as ze­mes, kon­ti­nen­tus. No­ti­ka pa­sau­les pār­da­lī­ša­na un ko­lo­ni­ālo im­pē­ri­ju ra­ša­nās. Lie­lā­kā no tām bi­ja an­gļu vei­do­tā Liel­bri­tā­ni­ja, kur ie­dzī­vo­tā­ju skaits sa­snie­dza 400 milj., no tiem an­gļi bi­ja ti­kai 40 milj. Ie­gū­tie ma­te­ri­ālie la­bu­mi de­va ie­spē­ju ātr­āk at­tīs­tī­ties im­pē­ri­ju pa­mat­tau­tām. Pa­kļau­tās val­stis un tau­tas ti­ka ne­žē­lī­gi eks­plu­atē­tas, ti­ka iz­nī­ci­nā­ti mil­jo­niem cil­vē­ku. Āf­ri­kas ie­dzī­vo­tā­jus pa­da­rī­ja par ver­giem un li­ka ap­strā­dāt Ame­ri­kas plan­tā­ci­jas. Bo­jā gā­ju­šo skaits dro­ši vien pār­snie­dza vā­cu ge­no­cī­du upu­ru skai­tu.

Mūs­die­nās par to klu­sē vai ru­nā ne­lab­prāt. Pa­tei­co­ties tau­tu brī­vī­bas al­kām un sī­va­jām cī­ņām, im­pē­ri­jas pa­ma­zām sa­bru­ka, XX gs. no­ti­ka de­ko­lo­ni­zā­ci­jas pro­cess. Ko­lo­ni­ālās val­stis sa­pra­ta, ka nav vi­ņu spē­kos pre­to­ties tau­tu augo­ša­jam spie­die­nam, bet tās ne­būt ne­vē­lē­jās at­dot sa­vu va­do­šo lo­mu pa­sau­lē un cen­tās sa­gla­bāt jaun­at­tīs­tī­to val­stu eko­no­mis­ko at­ka­rī­bu, pie­mē­ram, Bri­tu sa­drau­dzī­bas zem­ēs. Jaun­ās val­stis mē­ģi­nā­ja pa­da­rīt par lē­ta dar­ba spē­ka un iz­ej­vie­lu avo­tiem.

Vie­nī­gā, bet jau kā brū­ko­ša im­pē­ri­ja, ir sa­gla­bā­ju­sies Krie­vi­ja. Tā sa­vas ro­be­žas pa­pla­ši­nā­ja uz bla­kus eso­šo tau­tu un val­stu rē­ķi­na, tā no­nā­kot līdz Klu­sa­jam oke­ānam un aiz­ņe­mot 1/6 da­ļu ze­mes­lo­des.

Un nu pie­skar­si­mies li­be­ra­li­zā­ci­jai, brī­va­jam tir­gum un glo­ba­li­zā­ci­jai. XIX gs. Āda­ma Smi­ta li­be­rā­lis­ma te­ori­ja at­bil­da tā lai­ka pra­sī­bām, jo An­gli­ja un Ame­ri­ka bi­ja ap­mē­ram vie­nā­dā at­tīs­tī­bas pa­kā­pē. Pro­tek­ci­onisms un pre­ču plūs­mas ie­ro­be­žo­ša­na va­rē­ja ti­kai trau­cēt. Šo­dien to at­tie­ci­nāt uz jaun­at­tīs­tī­tām un no ko­mu­nis­ma at­brī­vo­tām val­stīm vien­no­zī­mī­gi ne­var.

Ap­ska­tī­sim in­ves­tī­ci­jas, brī­vā ka­pi­tā­la plūs­mu. At­tīs­tī­tā­kās val­stis jeb ko­lo­ni­ālo im­pē­ri­ju pēc­te­či ne­būt nav ne­kā­di lab­da­ri. Iz­man­to­jot ci­tu zem­ju lē­to dar­ba spē­ku, tiek gū­ta mil­zī­ga peļ­ņa, ko in­ves­tē­tā­ju val­stis no­gā­dā ārvalstu ban­kās. Ār­val­stīs iz­vie­to mas­vei­da pre­ču ra­žo­ša­nu, bet in­ves­tē­tā­ju val­stis pa­tur sev un at­tīs­ta zi­nāt­ni, teh­no­lo­ģi­ju un zi­nāt­ņu ie­til­pī­go ra­žo­ša­nu, kas pra­sa lie­lus lī­dzek­ļus un augs­tu iz­glī­tī­bu, tā sa­gla­bā­jot va­do­šo lo­mu pa­sau­lē.

Pro­tams, tās val­stis, ku­rās tiek in­ves­tēts, ie­gūst sa­vu la­bu­mu dar­ba al­gu un no­dok­ļu vei­dā, bet pa­liek at­ka­rī­ba. Šīs val­stis prak­tis­ki zau­dē ne­at­ka­rī­bu, jo ze­me, da­bas ba­gā­tī­bas pa­ma­zām no­nāk in­ves­tē­tā­ju īpa­šu­mā.

At­tīs­tī­tā­kās val­stis, tā dē­vē­tais G-8, pār­stāv ti­kai 20% pa­sau­les ie­dzī­vo­tā­ju, bet kon­tro­lē 83% pla­nē­tas re­sur­su. Kas tad ir šīs G-8 val­stis? Tās ir bi­ju­šās ko­lo­ni­ālās im­pē­ri­jas un ag­re­so­ru val­stis – Vā­ci­ja, Ja­pā­na un Krie­vi­ja, Pirm­ā un Ot­rā pa­sau­les ka­ra iz­rai­sī­tā­jas un da­līb­nie­ces.

Sa­ska­ņā ar Pa­sau­les ban­kas pār­ska­tu par pa­sau­les at­tīs­tī­bu 1999. ga­dā un 2000. ga­dā 1,5 mil­jar­diem cil­vē­ku bija jā­iz­tiek ar vie­nu do­lā­ru die­nā. Pēc ban­kas prog­no­zēm, 2015. ga­dā šis rā­dī­tājs var pa­slik­ti­nā­ties līdz 1,9 mil­jar­diem cil­vē­ku. At­šķi­rī­ba starp ie­dzī­vo­tā­ju ie­nā­ku­miem rūp­nie­cis­ki at­tīs­tī­tā­ka­jās val­stīs un at­tīs­tī­bas val­stīs tur­pi­na pie­augt.

Kā­da ir iz­eja? Val­stīm pa­šām jā­vei­do sa­va eko­no­mis­kā at­tīs­tī­bas prog­ram­ma. Priekš­no­tei­kums tam ir sa­vas te­ri­to­ri­jas un da­bas ba­gā­tī­bu pār­val­dī­ša­na, ne­ļau­jot tos iz­man­tot ār­zem­nie­kiem. Bie­ži vien at­tīs­tī­tā­ko val­stu la­bos no­do­mus iz­bo­jā pri­vāt­ka­pi­tā­la pat­va­ļa un tiek­sme gūt mak­si­mā­lo peļ­ņu. Vi­sa pa­ma­tā jā­būt iz­glī­tī­bai un zi­nāt­nei. Džef­rijs Sakss ir tei­cis: «Ir ne­pie­cie­ša­ma jaun­a glo­ba­li­zā­ci­jas stra­tē­ģi­ja, kas ga­ran­tē­tu pa­sau­les val­stu lie­lā­ka­jai da­ļai peļ­ņu no pa­sau­les tir­gus pa­pla­ši­nā­ša­nās. Ba­gā­tās val­stis var iz­da­rīt daudz vai­rāk, lai pa­lī­dzē­tu na­ba­dzī­gā­ka­jām ie­sais­tī­ties in­for­mā­ci­jas un teh­no­lo­ģi­jas re­vo­lū­ci­jā. Tā­pat tām na­ba­dzī­ga­jās val­stīs jā­at­bal­sta zi­nāt­nie­ki un uni­ver­si­tā­tes, kas spēj rast teh­no­lo­ģis­kus ri­si­nā­ju­mus sma­gā­ka­jām pro­blē­mām cī­ņā pret in­fek­ci­jas sli­mī­bām, ze­mo ra­žī­gu­mu lauk­saim­nie­cī­bā un vi­des de­gra­dā­ci­ju.»

Diem­žēl ba­gā­tās val­stis, tā­pat kā ko­mu­nis­ti ne­pie­ņem di­alo­gu. Tās uz­ska­ta, ka li­be­rā­lisms ir vie­nī­gais ri­si­nā­jums vi­sām eko­no­mis­ka­jām kai­tēm, tā ra­dot at­kal jaun­as pre­tru­nas.

Ka­mēr pa­sau­lē ne­būs no­vēr­sta ne­tais­nī­ba, tik­mēr arī pas­tā­vēs var­dar­bī­ba un glo­bā­lie kon­flik­ti.

Ce­rē­sim, ka to­mēr cil­vē­ce mā­cī­sies no sa­vām kļū­dām!

I. Gulbis


Komentāri

Komentārus pievienot var tikai reģistrētie lietotāji. Lūdzam autorizēties (lapas kreisajā malā) vai reģistrēties.


Vārda dienas
Betija, Elizabete, Liza, Līze
 
@latvietislv
 
@latvietislv
 
@latvietislv
 
  Versija 2.4.9. © 2005-2017 Biedrība «Latvietis». Visas šī darba tiesības aizsargātas.
Materiālu publicēšana bez saskaņošanas ar mājaslapas īpašnieku aizliegta. Jautājumu un ieteikumu gadījumā lūdzam sazināties ar biedrību «Latvietis».