Latvietis

Autorizācija
Lietotājs:
Parole:
 
 

Būt latvietim

Kas valda valodu, valda prātu

Vēlies pievienoties?


HALDE acis
11.03.2009

Ja zemes īpašnieks Francijā noraida potenciālo nomnieku viņa ādas krāsas vai tautības dēļ, viņš var saņemt 45000 eiro naudassodu un trīs gadus cietumā. Šis fakts ir antidiskriminācijas aģentūras HALDE ("Augstākā autoritāte cīņai pret diskrimināciju") darbības rezultāts. HALDE 2005.gadā dibināja Francijas valdība pēc ES institūciju pieprasījuma, un tās dibināšanu atbalstīja tā laika iekšlietu ministrs Nikolā Sarkozī.

Lai gan ir saprotama netaisnība, ja kādam tiek atņemta dzīvesvieta par to, kas viņš/viņa ir, ir tieši tikpat normāli uzskatīt pašsaglabāšanos par svarīgāku, nekā jebkuŗš nerealizējams, utopisks uzskats - īpaši, ja ir tik daudz precedentu, kuri norāda uz rajona degradēšanās iespējamību, un uz to, ka iedzīvotājiem no tā draud briesmas.

Neraugoties uz to, lielākā daļa Francijas iedzīvotāju turpina teikt, ka ir pret diskrimināciju. Cilvēki vienmēr teiks to, ko domā, ka no viņiem cer dzirdēt, tomēr vienmēr dara to, ko jādara.

HALDE lieto paņēmienus, kuri ir līdzīgi spiegošanai un ievilināšanai, lai tikai noķertu tos, kuri vainīgi diskriminācijā. Šis raksts no Le Parisien 2009.gada 27.februāra numura sniedz faktus par diskrimināciju, tomēr neaplūko zem tiem apslēpto imigrācijas problēmu:

Ile-de-France pagājušajā novembrī HALDE veiktajā pārbaudē diskriminācijā tika pieķerti piecpadsmit zemes īpašnieki un nomas aģentūras. Pirmo reizi iestādes pastāvēšanas vēsturē HALDE ir nosūtījusi pierādījumus tiesu iestādēm iztiesāšanai. Vienā pašā Essonne apgabalā ir trīs aģentūras un trīs zemes īpašnieki, pret kuriem ir ierosināta pirmstiesas izmeklēšana. (...)

Relatīvi jaunais franču termins "pārbaude" šajā gadījumā nozīmē ievilināšanu - proti, lai pārliecinātos, ka zemes īpašnieki un darba devēji pret visiem izturas vienādi, tiek iesūtīti spiegi.

HALDE ir jau iepriekš apvainoti par izlikšanos par kaut kādu īpašu tiesu. Bija laiks, kad šī organizācija vēlējās no Francijas parlamenta panākt tiesu iestādes statusu, tomēr likumdevēji noraidīja šo ieceri. Ja laikrakstā minētā informācija ir patiesa, tad šī ir pirmā reize, kad HALDE "vainīgos" ir nodevusi tiesai.

Lai pārliecinātos par cilvēku uzskatiem, divi HALDE juristi ar desmit minūšu pārtraukumiem piezvanīja 36 zemes īpašniekiem. "Tālruņa sarunas tika ierakstītas. (...) Viens jurists izlikās, ka ir persona ar āfrikāņu izcelsmes vārdu un runāja ar akcentu. Abi juristi izlikās, ka ir identiskā stāvoklī - ar ilgtermiņa darba līgumiem. Viņi pieteicās apmeklēt iznomājamos īpašumus." Tā šo "operāciju" apraksta Evry apgabala advokāta palīgs Mišels Lerno. No tām aģentūrām, kuŗas atteicās "āfrikāņu izcelsmes" spiegam izrādīt īpašumu, divas atlaida "vainīgos" darbiniekus. Viena no aģentūrām attaisnoja savu rīcību ar to, ka viņai ir āfrikāņu izcelsmes klienti, tomēr viņa ievēro kvotu sistēmu, lai šādu klientu daļa nepārsniegtu viņu daļu valstī. Šāda prakse Francijā ir aizliegta ar likumu. "Mums ir klienti, kuri nevēlas, lai viņiem kaimiņos dzīvotu ārzemnieki", viens no šo aģentūru darbiniekiem anonīmi atzinis. "Mēs atsakām viņiem šādu iespēju un izskaidrojam, ar ko viņi riskē. Kopumā mūsdienās cilvēki ir piekāpīgāki šajā jomā, kā pirms četriem-pieciem gadiem. Šeit nedrīkstētu eksistēt nekādi nosacījumi."

Ja nomājot šī problēma tiešām pastāv, paradoksālā kārtā, pērkot īpašumus, naudai nav krāsas. "Vienmēr ir sastopami arī rasisti, tomēr lietas attīstās", norāda cits aģents no Val d'Orge. "Līdzīgi, kā ar komūnālajiem dzīvokļiem, jāpaiet laikam, līdz to uzskata par normālu."

Komūnālie dzīvokļi un komūnālās mājas Francijā nav vispārpieņemta paraža.

HALDE uzsver, ka "mūsdienās cilvēki zin, kas ir diskriminācija. Tādēļ tie, kas to piekopj, dara to slepus."

Domājams, ka patiesībā HALDE saka: "Mūsdienās cilvēki zin, kas viņiem būs par diskriminācijas mēģinājumu. Tādēļ viņi ir uzmanīgāki."

Pirms diviem gadiem veikts HALDE pētījums parādīja, ka krāsainajiem ir deviņas reizes mazākas iespējas dabūt vasarnīcu, kā baltajiem francūžiem.

Līdzīgā rakstā laikrakstā Le Parisien diskriminācija nosaukta par "mānīgu fainomenu, grūti kvantificējamu, tomēr arvien plašāk sastopamu". Šajā rakstā tiek parādīti dažādie veidi, kā ar enerģiskām darbībām tiek atbildēts uz daudzajām rasisko minoritāšu un citu pašpasludināto diskriminēto sūdzībām. Jau iepriekš minētajam Mišelam Lerno ir uzdots nodrošināt, ka uz katru šādu sūdzību tiek sniegta atbilde. Ir pat sagatavotas īpašas formas, kuras atliek tikai aizpildīt, lai lieta jau nonāktu tiesā. Vai tas ir efektīvi? Kādas minoritāšu tiesību aizstāvības organizācijas Nouveaux Pas pārstāvis apgalvo, ka viņi jau ilgi esot gaidījuši šo brīdi:

"Cilvēkus ir jāizglīto [par diskriminācijas ļaunumiem], tomēr mums arī jāsoda tos, kas pastrādā šos, būtībā, noziegumus. Nevar būs izglītība bez ierobežojumiem!"

Ir ļoti interesants fakts, ka (balto) "izglītošana" un sodīšana minoritāšu grupām ir ļoti svarīga, lai novērstu diskrimināciju, tomēr, kad šīm pašām minoritātēm pašām ko jāapgūst akadēmiskā vidē (piemēram, skolā) un arī jāizrāda atbilstošu uzvedību, pēkšņi ierobežojumi un sodi ir diskriminācijas PAZĪMES.

Īsāk sakot - ja tu esi baltais, tad tu esi vainīgs - pat, ja tu esi upuris.

Ir uzskats, ka Parīzes priekšpilsētas ir pilnīgi "melnas", tomēr tiek aizmirsts, ka tur joprojām dzīvo daudzas baltās ģimenes. Tās ir nabadzīgas vai arī mazturīgas balto francūžu ģimenes, kuŗas nevar atļauties pārvākties, kuŗas dzīvojušas savās mājās desmitiem gadu - tie ir "vienkāršie francūži".

Un vēl kas - televīzijas debatēs Jazids Sabegs, Sarkozī "dažādības komisārs" ieminējās:

"Nevar būt uzvārdi, kuri ir etniski franču un uzvārdi kuri nav etniski franču. Tas ir nepieciešams šis valsts nedalāmības un vienotības vārdā."

Jautājums: vai viņš iesaka visiem mainīt vārdus, lai visiem vārdiem atskaņa būtu "dažādība"? Un kur tad paliek tā dažādība, ja valsts ir "nedalāma"? Vai šis kungs ir gatavs mainīt savu vārdu un turpmāk būt Žaks Dupons? Vai arī Žakam Duponam jāpaliek par Muhamedu?

Avots: www.brusselsjournal.com


Komentāri

Komentārus pievienot var tikai reģistrētie lietotāji. Lūdzam autorizēties (lapas kreisajā malā) vai reģistrēties.


Vārda dienas
Muntis, Verners
 
@latvietislv
 
@latvietislv
 
@latvietislv
 
  Versija 2.4.9. © 2005-2017 Biedrība «Latvietis». Visas šī darba tiesības aizsargātas.
Materiālu publicēšana bez saskaņošanas ar mājaslapas īpašnieku aizliegta. Jautājumu un ieteikumu gadījumā lūdzam sazināties ar biedrību «Latvietis».