Jau par tradīciju ir kļuvis katru gadu pirms Latviešu leģionāru atceres dienas uzkurinātas kaislības, bet patiesībā piemiņas pasākumi norisa mierīgi, bez starpgadījumiem, lai gan prātā joprojām 13. janvāra notikumi. Tiem, kas cerēja uz provokācijām un latviešu nesavaldību un sadursmēm šī mierīgā diena sagādājusi vilšanos.

Piemiņas pasākums sākās ar dievkalpojumu Doma baznīcā, kuŗu lielākoties apmeklēja vecāka gadagājuma cilvēki. Jauniešu šeit bija maz. Arī presei dievkalpojums un tajā paustais neinteresēja. Plašsaziņas līdzekļu interese atdzīvojās tad, kad pie Doma baznīcas ieradās karognesēji, lai veidotu karogu aleju. Kā jau citus gadus policistu bija vairāk nekā pašu pasākuma dalībnieku. Šogad visvairāk policistu bija pie Brīvības pieminekļa.

Neliela aizkavēšanas bija pie paša Brīvības pieminekļa, jo izrādījās, ka gājiena dalībnieki ieradušies tieši tad, kad jānotiek goda sardzes maiņai. Kaut prātīgāk būtu uz ziedu nolikšanas brīdi noņemt goda sardzi, kā to dara citās reizēs. Kamēr jāgaida, latvieši dziedāja. Protams, neiztika arī bez «mēs sitīsim tos», kuŗai vārdus zināja tiešām visi sanākušie, kas netieši liecina par viņu vēlmi – sist tos un patriekt... Līdzi dziedāja arī fotogrāfi, kas tā arī palika bez sensācijas.

Latviešu leģionāru piemiņas pasākuma noslēgumā tika nodziedāta Latvijas himna un visi pamazām izklīda.

Baiba Eichenberga