Latvietis

Autorizācija
Lietotājs:
Parole:
 
 

Kas valda valodu, valda prātu

Būt latvietim


Homo Patērētājs
16.04.2009

Šķiet, pēdējo mēnešu populārākais vārds Latvijā ir "krīze". Tā vien liekas, ka nav nevienas televīzijas vai radio pārraides, kuŗā netiktu teikts šis vārds; nav neviena laikraksta, kuŗā tas netiktu iespiests. Bet kas gan ir tā krīze un kādēļ Latvija no tās cieš vairāk, kā jebkuŗa cita valsts - vismaz tā daudziem šķiet?

2000.gadu sākumā, neraugoties uz valsts varas piekopto Latvijas izpārdošanu, mūsu valstī pamazām sākām dzīvot puslīdz ciešamu dzīvi. Vismaz, salīdzinot ar padomju laikiem, bija iespējams iegādāties visas pirmās nepieciešamības preces, un, atšķirībā no 1990.gadiem, cilvēkiem arī bija nauda, par ko to visu iegādāties. Un te pēkšņi parādījās no Rietumvalstīm ievazātais jaunais Rietumu cilvēks - Homo Patērētājs. Nē, ne tāds patērētājs, kā 1930.gadu patērētāju biedrību dalībnieks, bet tāds, kuŗa dzīves motto ir iepirkšanās. Šim cilvēkam nav būtiski, ka viņš nevar atļauties pirkt māju vai dzīvokli. Nav būtiski, ka kārotais auto maksā vairāk, kā divu gadu alga. Viņš uzskata, ka "ir to pelnījis". Un tāpēc nav svarīgi, ka Homo Patērētājam nav naudas. Jo naudu var aizņemties! Tas nekas, ka to jāatdod ar procentiem - toties kāroto mantu var dabūt uzreiz! Tas nekas, ka, lai atdotu parādu, daudzus gadus jādzīvo stresā un bailēs no darba zaudēšanas - toties var dzīvot privātmājā un braukt ar jaunu auto.

Tā nu Homo Patērētājs turpināja aizņemties un pirkt, pirkt, pirkt... Līdzīgi, kā to darīja citi latvieši, kuŗi arī bija kļuvuši par Homo Patērētājiem. Lai varētu maksāt kredītmaksājumus (un atliktu pietiekoši naudas izklaidei, ceļojumiem un visam pārējam, ko Homo Patērētājs "ir pelnījis"), viņš savam darba devējam pieprasīja arvien lielāku un lielāku algu. Darba devējam nekas cits neatlika, kā to palielināt, jo neviens par "mazo" algu strādāt negribēja. Lai maksātu lielākas algas, uzņēmēji bija spiesti palielināt cenas. Redzot lielākas cenas, Homo Patērētājs nāca pie darba devēja un pieprasīja vēl lielāku algu. Un tā visi skrēja kā suņi pakaļ savai astei - uzņēmēji cēla cenas, lai varētu maksāt lielas algas, Homo Patērētāji prasīja vēl lielākas algas, lai varētu pirkt kārotās mantas, maksājot lielas cenas, bet bankas turpināja aizdot naudu Homo Patērētājiem - pat tādiem, kuŗi nevarēja pierādīt, ka spēs aizņemto naudu atdot. Vienā brīdī bankas saprata, ka tas ir pārāk riskanti un vairs naudu neaizdeva. Homo Patērētāji nevarēja aizņemties naudu, lai nopirktu kāroto, uzņēmēji nevarēja savas preces pārdot, un bija spiesti Homo Patērētājus atlaist no darba vai vismaz samazināt tiem algas. No darba atlaistie nespēja maksāt parādus bankām, un tās vēl mazāk aizdeva naudu. Un atkal mēs visi kā suņi pakaļ savām astēm skrējām - tikai šoreiz uz otru pusi.

Tā tas bija. Vai tiešām?

Atbilde ir jā un nē. Tā tas tiešām bija, bet tā bija visā pasaulē. Kāpēc tad mums ir sliktāk, kā citiem? Atbilde ir vienkārša - mums ir neticami uzblīdis un rijīgs valsts pārvaldes aparāts, kuŗu vada schēmot un zagt raduši izbijušie komūnistu nomenklatūras pārstāvji. Ja finanšu ministrs 2009.gada aprīlī var apgalvot, ka ir visnotaļ iespējams valsts izdevumus samazināt par 40%, tad grūti iedomāties, cik uzpūsta ir mūsu valsts pārvalde! Skaidrs, ka aptuveni 30% ierēdņu būtu jāatvadās no darba valsts pārvaldē. Skaidrs, ka atlikušajiem būtu jāsaņem mazākas algas. Tomēr šobrīd nerunā par ko citu - par to, ka valsts ierēdņiem būtu jāstrādā. Patiešām jāstrādā, nevis jāimitē darbību. Jāstrādā ir ne tikai valsts ierēdņiem - jāstrādā mums visiem. Jāstrādā apzinīgi. Un jāizmanto visas pieejamās metodes (jo šoreiz mērķis patiešām attaisno līdzekļus!), lai izmēztu valsts pārvaldi no zagļiem un schēmotājiem.

Runā, ka tuvojas valsts bankrots. Varbūt, ka tā būtu pat labāk. Vismaz visi redzētu, kur mūsu valsti novedusi pie varas esošā kliķe - padomju laika nomenklatūras darbinieki, izbijušie spekulanti un vienkārši avantūristi. Mums visiem būtu grūti - tomēr tā būtu iespēja sākt no jauna. Līdz tam, tiesa, mums visiem ir jāmaina savu pasaules uzskatu. Lai uzceltu tādu Latviju, kuŗu nebūtu kauns atstāt mantojumā saviem bērniem, kuŗu apbrīnotu citās zemēs un kuŗa būtu droša mājvieta mūsu tautai, ir jāatmet Homo Patērētāja dzīves veidu. Jāsaprot, ka ne jau sadzīves priekšmetos ir rodama laime. Jūs varat kaut katru nedēļu pirkt jaunu mobilo tālruni, jaunu mūzikas atskaņotāju vai katru mēnesi jaunu datoru - tomēr stipri nosacītā laimes sajūta ir tikai īsu brīdi pēc pirkuma. Tūlīt pēc tam laimes vietā ir stress un vēlme nopirkt nākamo priekšmetu. Starp citu, Homo Patērētāju ir ļoti viegli kontrolēt, jo viņam parādu atdošanai un nākamās lietas iegādei vajag naudu. Nauda ir tad, ja ir darbs. Līdz ar to Homo Patērētājs noteikti negrib zaudēt darbu. Līdz ar to viņš būs kluss un mierīgs - lai tikai nebūtu iemesla viņu atlaist.

Atliek jautājums - ko darīt? Kā iznīdēt sevī Homo Patērētāju? Kā mainīt sevi, lai pārdzīvotu krīzi?

Centieties apgūt pēc iespējas vairāk zināšanu un prasmju. Tas var noderēt, ja nāksies mainīt profesiju. Piemēram, reti kas var sagādāt tādu prieku, kā paša būvēta mēbele.

Jebkuŗu naudu, kuŗa paliek pāri (kaut tie būtu 5-10 lati mēnesī), krājiet. Ja bažījaties par to, ka lats tiks devalvēts, samainiet šo naudu pret kādu stabilu ārvalstu valūtu vai iegādājieties zeltlietas.

Tieciet vaļā no atkarībām - alkochola un tabakas. Tas ļaus ietaupīt naudu (kārtīgam smēķētājam mēnesī cigarešu iegādei vajag 50-60 latu, bet jaunietim, kuŗš reizi nedēļā dodas uz krogu - ap 100 latu), veselību (par alkochola un tabakas kaitīgumu, šķiet, runāt būtu lieki) un būt neatkarīgam no vielām, kuŗas nākotnes Latvijā varētu arī nebūt pieejamas.

Ja mājās lietojat datoru, sāciet izmantot atvērtā pirmkoda programmatūru. Tā jūs varēsit vairāk uzzināt par savu datoru un būt neatkarīgi no importētās programmatūras. Starp citu - vai zinājāt, ka firma Microsoft par pārdotajām programmatūras licencēm Latvijas valstij nodokļus maksā minimāli, jo tās pārdod Microsoft Īrijas filiāle?

Pērciet pārtiku tieši no lauksaimniekiem. Šī pārtika ir gan lētāka, gan kvalitātīvāka.

Galu galā - iemācieties atpūsties tā, kā līdz šim, ļoti iespējams, to neesat darījuši. Naktskluba apmeklējumu var visai viegli aizstāt ar izbraucienu pie jūras, bet dzimšanas dienu jaunieši var svinēt nevis pirtī, bet gan telšu izbraukumā.

Tomēr pats svarīgākais - nezaudējiet ticību sev, un savai tautai un valstij. Atcerieties, ka šobrīd pie varas esošajai kliķei ir maz sakara ar Latvijas valsti. Domājiet, vērtējiet un, pēc Homo Patērētāja iznīcināšanas, dariet!


Alvils Bērziņš

Komentāri

Komentārus pievienot var tikai reģistrētie lietotāji. Lūdzam autorizēties (lapas kreisajā malā) vai reģistrēties.


Vārda dienas
Agija, Aldonis
 
  Versija 2.4.9. © 2005-2017 Biedrība «Latvietis». Visas šī darba tiesības aizsargātas.
Materiālu publicēšana bez saskaņošanas ar mājaslapas īpašnieku aizliegta. Jautājumu un ieteikumu gadījumā lūdzam sazināties ar biedrību «Latvietis».