Latvietis

Autorizācija
Lietotājs:
Parole:
 
 

Būt latvietim

Iespējas tikties ar biedrības vadību

Vēlies pievienoties?


«Rabid antisemite» fanātisks antisemīts
26.04.2009

Kad Apvienotās Nācijas 1948. gada 15. maijā nolēma atdalīt no Palestīnas 20 700 km² un šajā teritorijā nodibināt Izraēlu, no tur jau dzīvojošās tautas piekrišanu vai tautas nobalsošanu neprasīja. Lai tur ielaistu simtiem, tūkstošiem galvenokārt holokaustu pārdzīvojušos žīdus, šis apgabals bija jāmēģina atbrīvot no tur jau dzīvojošiem arābiem. Tas arī izdevās ar drastiskiem iebaidīšanas paņēmieniem. Tas, protams, radīja milzīgu naidu arābos.

Tajā laikā starp arābiem Palestīnā dzīvoja 650 000 žīdu. Abpusējais naids aizgājušajā gadu simtenī turpinājis augt, žīdu tankiem un ieročiem stājās pretim tikai ar akmeņiem apbruņotie arābu jaunekļi, kas šai bezcerīgajā cīņā ir gatavi atdot savas dzīvības.

Līdzīgās situācijās, piemēram, Dienvidslāvijā vai Kipras salā, iejaucās ANO karaspēks un neilgā laikā ierādīja katrai no karojošām tautām tās teritoriju un robežas, atstājot vēl starptautisku karaspēku miera sargāšanai. Izraēla tam nepiekrīt, jo pašreizējā valdība vēlas Palestīnas teritorijā turpināt dibināt žīdu kolonijas un paplašināt jau esošās, kā arī veicināt vairāku miljonu žīdu imigrāciju Izraēlā. Liekas, ka tas būs arī iespējams, jo Savienotās Valstis ir Izraēlas pusē un Bušs deklarējis, ka Izraēlai nav pasaulē labāka drauga kā ASV. Laikraksta «Canadian Jewish News» pielikumā «Olim» žīdu lektors Dennis Prager raksta: arābu naids pret Ameriku ir ne tikai par Izraēlas atbalstīšanu, bet arī par Amerikas mīlestību pret žīdiem, jūdaismu un Izraēlu. Par to jābrīnās, jo apmēram pirms 50 gadiem Amerikas žīdiem nebija nekādas lomas amerikāņu politikā. Vēl īsi pirms kara sākšanās žīdiem, kuri bēga no Hitlera vajāšanām Vācijā, neļāva izkāpt ASV vai Kanādas ostās. Kuģus ar žīdiem aizsūtīja atpakaļ – pretim jau paredzamām dzīvības briesmām. Tomēr Krievijas cara un Hitlera žīdu vajāšanu rezultātā ļoti liels skaits žīdu galu galā nonāca ASV un ar tiem bija jārēķinās.

19. gs. otrajā pusē, 20 gs. sākumā Krievijā žīdi dzīvoja nošķirti tā dēvētajos stetl’os – nelielās žīdu sādžās, kur žīdiem bija jādzīvo atšķirti no krieviem. 19. gs. otrajā pusē žīdi, gribēdami iegūt Krievijas pavalstniecību, kas viņiem atļautu dzīvot brīvi, pievērsās tā dēvētajai Haskala kustībai un deklarēja, ka viņi pēc tautības esot krievi, bet ar citu – Mozus ticību. Cars, kurš bija arī pareizticīgās baznīcas galva, tiem atbildēja 1881. gadā ar grautiņiem. Policija ar šim nolūkam savervētiem huligāniem ieradās sādžā, to izdemolēja un slepkavoja žīdus. Žīdi policijā uzpirka spiegus, kas tiem priekšlaikus paziņoja, kad būs nākošais grautiņš. Šādos apstākļos žīdiem atlika tikai divi ceļi – bēgt uz Ameriku vai taisīt revolūciju Krievijā, kas viņiem arī ar uzviju izdevās, gan pateicoties latviešu strēlnieku līdzdalībai.

Hitlers savā grāmatā «Mein Kampf» («Mana cīņa») raksta, ka viņam ir nepieciešams iekarot teritoriju Austrumos, kur novietot vācu tautas pieaugumu, kas dzīves telpas trūkuma dēļ emigrējot uz Ameriku, bet tikai spējīgākie un uzņēmīgākie aizbraucot. Tādēļ ar katru emigrācijas vilni samazinoties tautas inteliģences līmenis Vācijā. To pašu var attiecināt arī uz Krievijas žīdiem. Tie, kuri aizbrauca uz Ameriku, pārvarēdami visas grūtības, bija arī uzņēmīgāki, gatavi riskēt un ar gaišāku galvu. Savās tradīcijās tie jau bērnībā mācās žīdu rakstus savās skolās un tā attīsta prātu. Apstākļi spiež viņus vienmēr uzmanīties, tādēļ starp tiem gandrīz nav alkoholiķu. Šie pirms 100 vai vairākiem gadiem no Krievijas imigrējušie žīdi bija nabadzīgi drēbnieki, kurpnieki, lupatlaši, skārdnieki u.c., bet viņu bērni un mazbērni ar centību ieguva augstāko izglītību un izcilu stāvokli ASV.

Ja cara dāvana Amerikai bija nabadzīgie Krievijas žīdi, tad Hitlers bija daudz devīgāks – no Vācijas aizbrauca daļa augstākās sabiedrības krējuma: ievērojami zinātnieki ar Einšteinu priekšgalā, diplomāti (Kisindžers), bagātie industriālisti ar naudu Šveicē, filmu producenti u.c. Kā eksperti tie drīz vien izvirzījās vadošajās lomās savās nozarēs, piemēram, tie pilnībā pārņēma Holivudu. Vērtīgais imigrantu ieguvums arī veicinājis ASV progresu un vadošo lomu pasaulē. Viss nu būtu labi, ja vien ar Izraēlas dibināšanu nebūtu iededzināts laika deglis, kas var apdraudēt civilizēto pasauli, it sevišķi Savienotās Valstis, jo Amerikas žīdiem Izraēlas liktenis ir svarīgāks par ASV likteni. Tas draud ievilkt ASV karā pret veselu rindu musulmaņu valstu, kas apdraud Izraēlu.

Izraēlas bijušais Ministru prezidents Netanyahu ASV gov. reform. komitejā 2001. gada 24. septembra garākā runā par koalīcijas izjukšanu saka: «Amerikai ir jābūt gatavai soļot uz priekšu bez viņiem.» (America must be prepared to march forward without them.)

J. Beldavs


Komentāri

Komentārus pievienot var tikai reģistrētie lietotāji. Lūdzam autorizēties (lapas kreisajā malā) vai reģistrēties.


Vārda dienas
Magda, Magdalēna, Magone, Mērija
 
@latvietislv
 
@latvietislv
 
@latvietislv
 
  Versija 2.4.9. © 2005-2017 Biedrība «Latvietis». Visas šī darba tiesības aizsargātas.
Materiālu publicēšana bez saskaņošanas ar mājaslapas īpašnieku aizliegta. Jautājumu un ieteikumu gadījumā lūdzam sazināties ar biedrību «Latvietis».