2009. gada 23. maijā biedrības «Latvietis» birojā notika Jāņa Ata Krūmiņa priekšlasījums «Latvijas valdības pienākums pret latviešu leģionāriem.»

Gandrīz ikviens latvietis ir dzirdējis kaut ko par Daugavas Vanagiem, taču bieži vien mūsu zināšanas ir maldīgas

Jānis Atis Krūmiņš ievadā pastāstīja kā tapa Daugavas Vanagi. Šodien organizācijas mērķi ir daudz plašāki. Tās galvenie mērķi ir pulcēt latviešus visā pasaulē vienotas tautas kopības saglabāšanai (kopjot latvisko kultūru, palīdzot grūtībās nonākušajiem latviešiem, uzturot nacionālo vienotību) un godināt visus karavīrus, kas cīnījušies par Latvijas brīvību un neatkarību.

Atis Krūmiņš stāstīja arī par nometni 3X3, kuŗā tiekas latvieši no dažādām paaudzēm, lai kopā stiprinātu latvisko garu, mācītos latvisko dzīvesziņu un vienkārši būtu vienoti. Tieši vienotība ir tā, kas latviešiem pietrūkst un pat šķeļ tos.

Īpaša temats, protamas, bija par latviešu varoņiem – leģionāriem, kuŗu godināšanu 16. martā joprojām daudzi latvieši uzskata par izrādīšanos. «Daugavas Vanagi» vienmēr ir cīnījušies par to, lai šī diena netiktu aizmirsta un skaidrojuši leģionāru varonīgumu un nesavtību Latvijas labā.

Pasākuma neoficiālajā daļā turpinājās diskusija par gan par 16. martu, gan par 9. maiju, kā arī par latviešu savstarpējo atsvešināšanos.

Baiba Eichenberga