Latvietim vairs nav kam ticēt, nav pie iet pēc palīdzības. Ir zudis nācijas stipruma galvenais piekšnoteikums – kontakts starp tautu un valdību. Tauta vairs neredz savā valdībā ne spēku, ne saprašanu, bet gan nevarīgu laipošanu, nepārtrauktus kompromisus, dzīšanos pēc pašlabuma. Tā jūt, ka valdība to krāpj. Tauta jūt un saprot, ka mūsu valsts iekārtā, sociālās un saimnieciskās attiecībās, individuālās brīvības un valsts varas funkcijās pašos pamatos jānotiek nopietnām pārmaiņām un ka nekādi plāksterīši un pagaidu līdzekļi vairs neko nedos. Ir radies drausmīgs stāvoklis, un ir gluži vienalga, vai Saeima strādā vai atpūšas, ir gluži vienalga, kas vada ministriju – nekas nemainās par labu latviešiem.

Atbalstīsim tos, kas tic Latvijas un Latviešu nākotnei.

Lai arī Latvija vēl nav Latviešu valsts, savās tagadējās robežās tā pastāvēs. Protams, ne jau tāpēc, ka to nosaka starptautiskie līgumi, bet gan tāpēc, ka visu Latviešu nāciju fiziski iznīcināt nav viegli. Lai arī tagad mums nav Latviešiem labvēlīgas valdības, lai arī daudz kas cits nav darīts, izšķirošā brīdī viss mākslotais un neīstais nokritīs, pie teikšanas nāks patiesi Latviešu tautas spēki un savu valsti noturēs.

«Esiet auksti vai karsti, bet nekad ne remdeni», gļēvi savā nacionālā domā un darbos. Ja tu neko nedari – nerunā. Mums nav vajadzīgi padomi no tiem, kas paši neko nedara. Mums jāatbalsta darba darītāji un cīnītāji.

Mums jāatbalsta tie, kas latvieti padarīs par kungu savā zemē, kas mūsu tautu un valsti izglābs no posta un sabrukuma. Atbalstīsim tos, kas līdz šai dienai savu darbu darīja bez pašreklāmas un savtīguma, gļēvulības un viltus, kuru mērķis ir latviska Latvija.

Atbalstīsim tos, kas nāk, lai visur, kur skan un kādreiz ir skanējusi Latviešu valoda, Latvietis cīnītos pret svešām varām par latviskā gara un darba tikuma uzvaru;

tos, kas tic latviešu tautas izcilajām īpašībām, darba spējām, viņas augstai kultūras misijai pasaulē;

tos, kuru dzīves jēga un mērķis ir Latviešu tauta. Kas viņas labklājību Latvijā neveicina, lai ir mūsu ienaidnieks. Latviešu tautai visā pasaulē ir tikai viena vieta, kur tai apmesties un dzīvot – Latvija, bet citām tautām ir savas dzimtās zemes;

tos, kas uzskata, ka Latvietim, kam Latvijas zeme un apstākļi ir devuši iespēju iegūt lielas materiālas vērtības un izglītību, ir pienākums daļu ziedot Latviešu tautai;

tos, kas dos gandarījumu Latviešu vecākajai paaudzei, kas no atgūtās Latvijas brīvības gaidīja atpestīšanu no okupantu pārestībām.

tos, kas dos gandarījumu Neatkarības Cīnītājiem. Lai visi tie, kas vēl dzīvi, nebūtu spiesti ar rūgtumu atcerēties savu uzupurēšanos;

tos, kas dos gandarījumu visiem darba darītājiem, lai strādniekiem, uzņēmējiem un māksliniekiem būtu nodrošinājums cilvēka cienīgai dzīvei ar viņu darba augļiem. Lai viņiem pēc mācībām un atsacīšanās no daudz kā, lai uzsāktu uzņēmējdarbību, nebūtu ar rūgtumu jānoraugās, kā viņu darbavietas aizņem sveštautieši.

Atbalstīsim tos, kas ir uzticami mūsu mērķiem:

tos, kas dzird mūsu tautas dvēseles tieksmes, un dzird viņas sirdspukstus. Kas turpina Latviešu brīvības cīnītāju iesākto. Jo nevis varas iegūšanā, bet viņas izmantošanā ir Latviešu labklājība. Bet, lai to spētu, ir nepieciešami cīņubiedri visās nozarēs;

tos, kas nežēlos Latviešu ienaidniekus, tāpat kā tie nežēlo Latviešus.

tos, kurus nīst un no kuriem bīstas tie, kam netīra sirdsapziņa.

Jānāk Latviešu Latvijai, kurā valdīs godaprāts, darbs un taisnība, un mēs to izcīnīsim!

Suverēnai varai Latvijā ir jāpieder Latviešiem.

Latviešu nācijas intereses ir augstākas par individuālo brīvību.

Nāks, drīz nāks tā diena, kad īstenie patrioti pārņems varu valstī un Latvijā Saimnieks kļūs Latvietis!

Ticēsim un strādāsim šai dienai!