Nupat pēc ilgiem gadiem par Rīgas mēru ar «Latvijas Ceļa/LPP» atbalstu ievēlēts Nils Ušakovs – krievvalodīgais, krievu šovinistu pieklusinātā, taču mērķtiecīgā paveida polītiskā spēka – Saskaņas centra priekšnieks. Nu mūsu galvaspilsēta kopš padomju okupācijas gadiem atkal pieredz to, kā vara – nu jau demokratiskās vēlēšanās – atkal nonāk krievu un viņu vietējo izpalīgu rokās. Var daudz diskutēt par dažādiem iemesliem, kāpēc tas tā noticis, taču galvenie ir divi. Pirmkārt, paātrinātā naturalizācija kopš 1998. gada un ekonomiskā krīze, ko izraisīja tie paši polītiski ekonomiskie, Kremlim tik tuvie spēki Latvijā. Runājot par mūsu valsts neseno vēsturi un pašreizējām aktualitātēm, nekādi nav iespējams neievērot Latvijā ļoti ietekmīgo Valēriju Karginu.

Tas viss veidojās jau no 1990. gada, sākot ar tā brīža Ivara Godmaņa valdību, un turpinājās ar «Latvijas ceļa» nākšanu pie varas, visiem spēkiem bloķējot un arvien tālākā nebūtībā aizslaukot Latvijas kā nacionālas valsts veidošanu un pakāpeniski ietinot to noziedzīga biznesa un latviešu nacionālas bezspēcības tīklā, kas prasmīgi austs Maskavā – tajā pašā vietā, kur latviešu tautai tika piespriests lēns nāvessods – pārkrievošana ar padomju migrantu iepludināšanu.

Tā ir vesela sistēma, kuru ļoti labi ar faktiem illustrē Māris Ruks, savā nupat iznākušajā grāmatā «Lielzirneklis K. Latvija Valērija Kargina tīklā». Autors ceļ gaismā svarīgus faktus un skaitļus gan par neseno «Parex bankas» krachu un Latvijas valsts iesaistīšanos šīs Kargina un Krasovicka bankas glābšanā, gan pat Latvijas valstsvīru ciešo saikni ar šo banku, kas sistēmatiski ilgus gadus financēja pretlatviskas aktīvitātes – sarkanarmiju slavinošu un par latviešu tautu regulāri smejošu krievu dienas presi, kuŗai klāt neuzdrīkstējās ķerties pat Drošības policija, baidoties no Kargina ietekmes. Kargina izpalīgi bija spējīgi pat zvanīt no jebkuŗas vietas pasaulē, lai ietekmētu šim savulaik nelegālajam padomju imigrantam, vēlāk par krievu armijas un komjaunatnes naudu uzbūvētās bankas pārraugam Karginam palīdzētu vienmēr, kad tas «pasvilpa». Tā «Latvijas ceļa» pīlārs, Ārlietu ministrs Valdis Birkavs zvanīja pat no jachtas Jūrmalas pilsēta mēram, lai panāktu mēra piekāpšanos Kargina prasībām – izcūkot Jūrmalu, dot atļauju kāpu joslas sagandēšanai. Kargins pat nekautrējās savā bankā visu acu priekšā par sulaiņiem pieaicināt gan Ministru prezidentu Andri Bērziņu, gan agrāko Latvijas ģenerālprokuroru Jāni Skrastiņu – cilvēkus, kas bija jau ilgus gadus kļuvuši no Kargina un krievu aktivitātēm atkarīgi – un gadiem vairāki «Latvijas ceļa» ministri nevairījās atklāti no Kargina saņemt naudu par piedalīšanos šīs kriminālās privātbankas padomē. Kargins ieguvis nelikumīgi zemi, īpašumus – īpaši interesanta grāmatā ir aprakstītā Jūrmalas īpašuma iegūšana ar dažādām blēdībām.

Kargins daudzus nav financējis atklāti, bet slepeni. Piemēram, žurnālistu Lato Lapsu, pasūtinot sev tīkamas grāmatas par citiem Latvijā ietekmīgiem cilvēkiem, sējot baumas un pat liekot sarakstīt slavinošu grāmatu par sevi, ko L. Lapsa padevīgi un steigšus arī izpildījis.

Kargina personība un attiecības ar Latviju labi raksturotas nodaļā «Kargināde. Trīs cilvēki», kur kolorīti aprakstīts Karginam tuvais pseidoliberālis, ar VDK jo cieši saistītais Jānis Peters, krievu melnsimtnieks un Kargina sirdsdraugs Lindermans, kā arī Kargina biznesa partneris – «padomju ebrejs» Krasovickis.

Kargins un citi Maskavas speciālo dienestu cilvēki financēja polītiskās partijas, īpaši izveidoja no Krievijas atgkarīgo ekonomistu apvienību – «Klubu 21» un «Latvijas ceļu» un pat vairāki trimdas aktīvi sabiedriski darbinieki iejūdzās šajā krievu pavadā, draudzīgi rokojoties ar agrākajiem latviešu komūnistu vietvalžiem un skaistām frazēm aizmālējot latviešu vēlētājiem acis. Kur tas viss ir novedis Latviju, mēs skaidri redzam tagad – finanču krīzes pārmāktā valstī ar likumīgi ievēlētu šovinistiski noskaņotu krievu Rīgas mēra amatā.

Rakstnieks, publicists un doktors Māris Ruks nevairās saukt lietas īstajos vārdos un sniedz trāpīgu analīzi par šiem procesiem, apskatot arī Atmodas laiku un vēlākās oligarcha Kargina un viņam pakalpīgo cilvēku aktivitātes. Pirms gada Dr. Māris Ruks grāmatā «Īsvēsture» pamatoti analizēja par lielo «masu hipnotizētāju» sauktās un pūļa pielūgtās, diemžēl mūsu tautas nacionālo interešu noliedzējas Vairas Vīķes Freibergas prezidentūras gadus un agrākās gaitas padomju Latvijā. Arī tagad iepriecina autora spēja gan saistoši aprakstīt notikumus, uzskatāmi parādīt kopsakarības, daudzus it kā tīši aizmirstus un visādi notušētus faktus, gan arī ļoti aktuālu un no sabiedrības rūpīgi slēptas informācijas iegūšana un publiskošana. Bet īpaši apbrīnu manī rada tas, ka neviens no šajā grāmatā minētajām personām tā arī nav varējis kaut ko iebilst pret ļoti smagajām apsūdzībām, kādas izvirzītas veikalos pieprasītajā un nu jau ļoti populārajā grāmatā.

Kargins un Krasovickis joprojām no mūsu valsts saņem ik mēnesi 200 000 latu – joprojām dzīvo savās greznajās villās (tās īsi pirms valsts pārņēma banku, baņķieri pārrakstīja uz citiem vārdiem). Joprojām nav atgūti tie trīs simti miljoni latu, kas nezināmā virzienā ar Kargina drauģeļa un Kremļa pelēko kardinālu dēļ par Ministru prezidentu atkal tikušā Ivara Godmaņa palīdzību tika aizpumpēti no bankas nezināmā virzienā. Tad banka jau piederēja valstij un valsts jau tādu pašu summu bija ievietojusi bankā. Vēlāk ir runa jau par naudu, kas lielāka par miljardu eiro. Un tajā pašā laikā valstī tiek izputinātas slimnīcas, paaugstināti nodokļi, samazinātas algas, nīdēta grāmatniecība, pabalsti, pensijas.

Un bankas glābšanas afēru nez kāpēc neizmeklē ne drošības policija, ne KNAB, ne ekonomikas policija. Nekādu satraukumu par Latvijas vēsturē lielāko valsts naudas nozagšanas gadījumu, kas Latvijas valsti iegrūda nopietnā bankrotā, kas skar mūs pilnīgi visus, ar nule publicētiem faktiem un dokumentiem acu priekšā, neizrāda arī Latvijas ģenerālprokurātūra. Vai tiešām joprojām viņi ir tik cieši iepinušies Liezirnekļa tīklā, ka Latvijas valsts un mūsu tautas morāle šiem atbildīgajiem tiesībsargiem kļuvusi sveša? Vai viņi augstāk par visu tura elku dievus Karginu un tam līdzīgos un saliekuši muguras padevīgi izliekas neko neredzam?

Ar cieņu,
mācītājs Kārlis Zuika