Plašsaziņas
līdzekļos izskanēja informācija — kāda pavisam savāda ziņa — žurnālists Lato
Lapsa par savu saistību ar Karginu iesūdzējis tiesā sirmo mācītāju Kārli Zuiku.
Un apsūdzība ir tieši pēc bēdīgi slavenā 158. panta, par kura atcelšanu
diskusijas jau turpinās krietnu laiku. Taču — pants, lai arī pretrunā ar
Eiropas tiesību normām, joprojām Latvijā ir spēkā un var tikt izmantots dažādām
šaubīgām darbībām.
Lapsa pauž
niknumu pret Kārļa Zuikas rakstā “POLĪTISKĀS IZPRATNES VEICINĀŠANA UN
TIESĪBSARGU BAILES” (Diena.lv, eDruva, Latvietis.lv u.c.) paustajām
domām, taču Lapsa apzināti noklusē, ka šis Kārļa Zuikas teksts ir recenzija par
manu jaunāko dokumentālo grāmatu, kas atspoguļo Kargina un Parex
kompānijas ēnainās puses, kas mūsu valsti ierāva pamatīgā parādu slogā — Lielzirneklis
K. Latvija Valērija Kargina tīklā, Rīga, Antava: 2009.
Tiesas sēde
paredzēta gan tikai 2010. gada septembrī, taču tiesnesis izraudzīts zīmīgs —
Andrejs Mihaļčenko, tas pats, kas pavisam nesen (LA, 31.07.2009)
izcēlies ar savādu izpratni par Tiesneša ētikas kodeksu — darba apvienošanu ar
maksas pakalpojumiem.
Pats fakts
par apsūdzību pārsteidz — ne jau tāpēc, ka mācītājs Kārlis Zuika ir 93 gadus
vecs (daudz publicējies presē par sabiedriski aktuāliem notikumiem, varbūt
reizēm bijis pārāk didaktisks, taču vienmēr godīgs pret savu pārliecību un
latviešu nacionālajām vērtībām, regulāri vadījis svētbrīžus represētajiem,
garīgi stiprinājis jo daudzus), bet gan tas, ka apsūdzētājs ir Lato Lapsa, kurš
pazīstams ar savām par “atmaskojošām” sauktām, taču diemžēl izteiktā padomju
gadu stilā un domāšanas veidā rakstītām un izdotām grāmatām. Uz vienas autors
pat iegrozījies ar pseidonīmu, lai neceltos liekas nepatikšanas, ja pēkšņi
izrādīsies, ka viss publicētais teksts bijis vien mākslīgi sakonstruēts un
skaļais klajā laidējs veicis pasūtījuma darbu.
Vai Lapsa
tā baidās, ka viņam no sirmā mācītāja raksta pielips pērkamākā Latvijas
žurnālista tituls?
Vai arī ar
pašu Lato Lapsu jau agrāk saistītajam tiesnesim Andrejam Mihaļčenko latviešu
valodas prasmes līmenis nav pietiekams, lai spētu atšķirt darbības vārda
izteiksmes? Par to tad būtu jārūpējas Valsts Valodas centram.
Recenzijās
iespējams plašas izlasīto darbu interpretācijas, un cilvēkiem ir tiesības brīvi
paust savu izpratni par notiekošajiem procesiem, to garantē mūsu valsts
Satversme, turklāt L. Lapsa ir žurnālists, kam tātad vajadzētu prast atšķirt
gramatisko izteiksmju nozīmi, kā arī saprast, kas īsti ir recenzijas par kādu
grāmatu un savu domu izteikšana.
Situācija
prasītu Latvijas tiesnešu pievēršanos gan pavisam citām personām, kas apzināti
grūduši mūsu valsti finanču krīzē, nevis sirmajam mācītājam Kārlim Zuikam.
Iespējams,
ka, rosinot kriminālprocesu un tādējādi ceļot arī neslavu Kārlim Zuikam, Lato
Lapsa apzinās, ka šobrīd ir veicis darbību, ko var vērtēt arī kā vecuma vai pat
konfesionālu diskrimināciju, jo tiek apšaubītas Kārļa Zuikas tiesības vai
spējas paust analītisku viedokli.
Lai gan —
tagad jau vairs šinī amorālitātes laikā nav svarīgi, vai Lapsam tas ir
kārtējais pakalpojums Karginam, vai naudas trūkums, vai vienkārši diezgan
maziska un pat analfabētiska atriebība godīgam cilvēkam par savu domu paušanu
pēc izlasītas grāmatas.
Māris Ruks,
Dr. philol.