Rasu atšķirības smadzeņu izmērā ir uzskatāmi parādītas ar četrām dažādām metodēm: (1) magnētiskās rezonanses izmeklēšanu, (2) smadzeņu svaru līķu sekcijās, (3) galvaskausa iekšpuses apjomu un (4) ārējiem galvas mērījumiem. Šī informācija ir apkopota 2. tabulā, kas parāda smadzeņu vidējos izmērus, iegūtus no četriem mērīšanas veidiem, kur arī, cik iespējams, ņemts vērā ķermeņa izmērs. Austrumniekiem tas vidēji bija 1,364 cm³, baltajiem vidēji 1,347 cm³ un melnajiem - 1,267 cm³. Dabiski, ka izmēri atšķiras atkarībā no parauga, un rezultāti arī pārklājas. Tomēr rezultāti, kas iegūti ar dažādām metodēm, no dažādiem paraugiem, novērtēti laikā no 1840-tiem līdz 1990-tiem gadiem, parāda to pašu stingro modeli.

Rasu atšķirības smadzeņu izmērā parādās jau ar dzimšanu. Viens manis paša pētījums, publicēts žurnāla Intelekts 1997. gada izdevumā, tika veikts, izmantojot materiālus no Nacionālā neiroloģisko un komunikatīvo traucējumu un triekas institūta (NINCDS) Bethesdā, Merilendā. Tajā es analizēju ziņas no milzīgā Perinatālā sadarbības projekta (Collaborative Perinatal Project), kura ietvaros bija iegūti galvas apkārtmēri un IQ rezultāti no vairāk nekā 50000 bērniem, no dzimšanas laika līdz septiņu gadu vecumam. Austrumnieku bērnu caurmēra galvas apkārtmēri bija lielāki kā baltajiem bērniem dzimšanas laikā, četru mēnešu, viena un septiņu gadu vecumā; baltajiem bērniem caurmērā bija lielāki galvas apkārtmēri nekā melnajiem bērniem (skatīt 3. tabulu).

1990-to gadu laikā es publicēju arī dažus citus savus pētījumus, arī žurnālā Intelekts, apstiprinot rasu atšķirības smadzeņu izmērā. Vienā pētījumā es (1991) analizēju datus no Nacionālās Aeronautikas un kosmosa pārvaldes un atklāju, ka vidējais austrumaziātu galvaskausa tilpums ir 1,460 cm³ un eiropiešu - 1,446 cm³. No sakārtota, nejauša, 6,325 vienību liela ASV armijas personāla parauga es (1992) aprēķināju vidējos galvaskausa tilpumus aziātiem, baltajiem un melnajiem, attiecīgi, 1,416 cm³, 1,380 cm³ un 1,359 cm³. (Es atklāju arī, ka virsniekiem vidēji bija 1,393 cm³, kamēr savervētajam personālam vidēji 1,375 cm³.) No Starptautiskā darba biroja Ženēvā veikta apkopojuma par desmitiem tūkstošiem cilvēku visā pasaulē es (1994) atklāju, ka paraugi no Klusā okeāna valstīm, Eiropas un Āfrikas ir ar caurmēra galvaskausa tilpumiem, attiecīgi, 1,308 cm³, 1,297 cm³ un 1,241 cm³. Treviss Osborns (Travis Osborne) un es (1995) publicējām darbu, kas parāda, ka smadzeņu izmērs gan melnajiem, gan baltajiem ir 50% gadījumu pārmantojams, izmantojot datus no Džordžijas Dvīņu pētījuma, kas bija balstīts uz 236 balto un melno pusaudžu dvīņu pāriem. Un atkal mēs atklājām, ka balto galvaskausa tilpums vidēji ir lielāks nekā melno. Tā kā viena kubikcolla smadzeņu vielas satur miljoniem smadzeņu šūnu un simtiem miljonu nervu savienojumu, smadzeņu izmērs palīdz izskaidrot, kāpēc rases atšķiras pēc IQ rādītājiem. Standartizētajos IQ testos simtiem pētījumu parāda trīs iespēju modeli. Austrumnieki šādos testos caurmērā ir nedaudz priekšā baltajiem, bet baltie savukārt ir būtiski priekšā melnajiem. Lielākajai daļai IQ testu vidējais rezultāts ir 100, bet «normālais» diapazons no 85 – 115. Visā pasaulē balto vidējais IQ rezultāts ir 100, austrumniekiem IQ ir ap 104 un melnajiem Lielbritānijā, Karību reģionā un ASV IQ ir zemāki – ap 85. Zemākie vidējie IQ ir atrodami Subsahāras afrikāņiem – ap 70 (skatīt 4. tabulu). Tāpat kā citas datu kopas, arī šīs ir apskatāmas manā grāmatā «Rase, evolūcija un uzvedība». Vēl jaunāka grāmata par šo tematu ir Ričarda Linna (Richard Lynn) un Tatu Vanhanenas (Tatu Vanhanen) «IQ un nāciju bagātība».

Ārkārtīgi zemo Subsahāras afrikāņu vidēji 70 punktu IQ daudziem ir bijis grūti pieņemt. Lai pats noteiktu, cik reāls šis cipars ir, es aizceļoju uz Dienvidāfriku, lai uzsāktu pētījumu sēriju Vitvatersrandas Universitātē Johanesburgā, vienā no prestižākajām Āfrikas universitātēm. Pirmajā pētījumā mēs devām Reivena Standarta progresīvās matrices (Raven's Standard Progressive Matrices (Plaši izmantots IQ tests, kurā dalībniekam tiek piedāvātas vairākas iespējas, lai pabeigtu lielāku sistēmu. Tests sastāv no 5 komplektiem (A līdz E) ar 12 vienībām katrā (piem., A1 līdz A12), vienības attēlotas ar melnu tinti uz balta fona. Tas atklāj dalībnieka spējas skaidri domāt uz saskatīt jēgu sarežģītajā. [J. Stende])) 173 afrikāņu pirmā gada psiholoģijas studentiem, kuri pēc 1993. gada ASV normām sasniedza 14.-to procentīli, iegūstot vidējo IQ uz 84. Otrajā pētījumā mēs devām šo pašu testu citai psiholoģijas studentu grupai, kura ieguva IQ uz 83. Pēc apmācības, kā jāatrisina šāda veida testi, viņu IQ pacēlās līdz 96. Trešajā pētījumā mēs iedevām šo testu jau akadēmiski izlasītākam studentu kopumam – 198 afrikāņu inženierzinātņu studentiem, kuri vidusskolā bija apguvuši matemātikas un zinātņu kursus. Šī grupa sasniedza 41.-mo procentīli ar IQ uz 97. Šie elitāras universitātes rezultāti, kas parāda vidējos afrikāņu undergraduate (Studenti, kas nav sasnieguši pirmo augstākās izglītības pakāpi [J. Stende]) studentu IQ no 83 līdz 97, apstiprina vispārējo 70 punktu IQ afrikāņiem, jo visur pasaulē universitāšu studenti parasti iegūst 15 - 30 IQ punktus vairāk nekā viņu sabiedrības vidēji.