Latvietis

Autorizācija
Lietotājs:
Parole:
 
 

Iespējas tikties ar biedrības vadību

Kas valda valodu, valda prātu

Būt latvietim


Vai rases piederībai ir nozīme cilvēka raksturojumā? 4.daļa.
31.08.2009

Rasu atšķirībām smadzeņu izmērā un IQ, līdz ar atšķirībām testosterona līmenī ir nopietna ietekme uz sociālo uzvedību. Piemēram, ASV austrumnieki tiek uzskatīti par «paraugminoritāti». Viņu starpā ir mazāk laulību šķiršanu, ārpus-laulības dzemdību un gadījumu par pāridarījumiem bērniem nekā baltajiem. Vairāk austrumnieku beidz koledžu un mazāk nokļūst cietumā. Melnie savukārt ir 12% no kopējā iedzīvotāju skaita, bet sastāda 50% cietumnieku kopskaita. ASV noziedzības rasu modelis nav radies vietēju apstākļu kā «balto rasisma» dēļ. Jau gandrīz 20 gadus es sekoju līdzi Interpola Gadagrāmatām un publicētajiem materiāliem par pasaules noziedzības statistiku. Tie konsekventi parāda, ka vardarbīgu noziegumu (slepkavība, izvarošana un smags uzbrukums) līmenis Austrumāzijas un Klusā okeāna valstīs ir ap trīs reizes zemāks kā Āfrikas un Karību reģiona valstīs. Baltie Eiropas valstīs ir starpposms. Piemēram, 1996. gada vardarbīgu noziegumu līmenis bija: Austrumāzijas valstīs - 35 uz 100000 iedzīvotājiem; Eiropas valstīs - 42; un Āfrikas un Karību reģiona valstīs, 149 (skatīt 5. tabulu).

 

Austrumnieki ir seksuāli mazaktīvākie, vērtējot gan pēc pirmā dzimumakta laika, dzimumaktu biežuma vai seksuālo partneru skaita. Melnie visās šajās jomās ir aktīvākie. Baltie atkal atrodas vidū. Nacionālie pārskati Lielbritānijā un ASV un starptautiskie Pasaules Veselības organizācijas pārskati atklāj trīs iespēju rasu modeli seksuālajā uzvedībā. Šīs rasu atšķirības savukārt ietekmē seksuāli transmisīvo slimību līmeni. Piemēram, pēdējie dati no ASV Slimību kontroles un profilakses centra (uz 2000. gadu) parāda, ka hlamīdijas līmenis afroamerikāņiem ir 10 reizes augstāks nekā baltajiem un gonorejas un sifilisa līmenis melnajiem ir gandrīz 30 reizes augstāks nekā baltajiem.

Diemžēl rasu atšķirības atspoguļojas arī pašreizējā AIDS krīzē. Pāri par 40 miljoniem cilvēku visā pasaulē dzīvo ar HIV/AIDS. 6. tabula parāda HIV inficēšanās līmeņus dažādās pasaules daļās, kas ir balstīti uz pēdējo informāciju no UNAIDS (uz 2001. gada decembri). Epidēmija sākās Melnajā Āfrikā (Subsahāras Āfrikā – J.S.) 1970.-to gadu beigās. Šodien tur 28 miljoni pieaugušo dzīvo ar HIV/AIDS. Vairāk nekā piecdesmit procenti no tiem ir sievietes. Tas norāda, ka vīrusa pārnešana ir galvenokārt heteroseksuāla. Pašlaik teju 9 no katriem 100 afrikāņiem ir inficējušies ar AIDS vīrusu, un epidēmija tiek uzskatīta par nekontrolējamu. Dažās valstīs AIDS līmenis ir lielāks par 20%, ieskaitot Dienvidāfriku, kur viens no 5 pieaugušajiem dzīvo ar HIV/AIDS.

 

HIV infekcijas līmenis ir augsts arī Melnajā Karību reģionā – 2.2%! Augstais HIV/AIDS līmenis 2000 jūdžu garajā Karību valstu joslā plešas no Bermudām līdz Gajanai un ir visaugstākais Bahamu salās un Haiti, kur šie līmeņi ir attiecīgi 4% un 5%. ASV Slimību kontroles un profilakses centra publicētā informācija parāda, ka afroamerikāņiem ir līdzīgs HIV/AIDS līmenis kā Melnajā Karību reģionā un daļā Melnās Āfrikas. Trīs procenti melno vīriešu un 1% melno sieviešu ASV dzīvo ar HIV. Baltajiem amerikāņiem šis līmenis ir 0.4%, kamēr aziāt-amerikāņiem tas ir mazāks nekā 0.05%. Līmeņi Eiropā un Klusā okeāna valstīs arī ir zemi. Protams, AIDS ir nopietna sabiedrības veselības problēma visām rasu grupām, taču īpaši tā ir afrikāņiem un afrikāņu izcelsmes cilvēkiem. Nozīmīgi, ka rases atšķiras arī ovulācijas līmenī. Ne visas sievietes menstruālā cikla laikā rada tikai vienu olšūnu. Kad vienā un tajā pašā laikā tiek radītas divas vai vairākas olšūnas, grūtniecība un divu-olšūnu dvīņu radīšanas varbūtība ir daudz iespējamāka. Tādu dvīņu dzimšanas skaits melnajiem ir 16 uz katrām 1000 dzemdībām, baltajiem 8 uz katrām 1000 dzemdībām un 4 vai mazāk austrumniekiem. Melnajām sievietēm caurmērā ir arī īsāks menstruālais cikls. Šī un cita informācija padara saprotamu to, ka rasu atšķirības reproduktīvajā uzvedībā pēc dabas ir bioloģiskas.

Dvīņu un adopcijas pētījumi parāda, ka gēniem ir liela loma atlētiskajās spējās, smadzeņu izmērā, IQ un personības īpatnībās. Starprasu adopciju pētījumi, kad vienas rases bērni tiek adoptēti un uzaudzināti pie citas rases vecākiem, dod vienus no spēcīgākajiem pierādījumiem tam, ka rasu atšķirības ir mantojamas. Austrumnieku bērni, pat ja pirms adopcijas pie baltajiem vecākiem nav bijuši nodrošināti ar pietiekamu uzturu, vēlāk sasniedz IQ virs balto caurmēra. Melnie bērni, kas adoptēti vidusmēra balto ģimenēs, vēlāk sasniedz IQ zem vidējā balto līmeņa. Daļa šīs informācijas ir apkopota 7. tabulā.

 

Turpinājums sekos...

Raksta daļas: 1 2 3 4 5

Komentāri

Komentārus pievienot var tikai reģistrētie lietotāji. Lūdzam autorizēties (lapas kreisajā malā) vai reģistrēties.


Vārda dienas
Magda, Magdalēna, Magone, Mērija
 
@latvietislv
 
@latvietislv
 
@latvietislv
 
  Versija 2.4.9. © 2005-2017 Biedrība «Latvietis». Visas šī darba tiesības aizsargātas.
Materiālu publicēšana bez saskaņošanas ar mājaslapas īpašnieku aizliegta. Jautājumu un ieteikumu gadījumā lūdzam sazināties ar biedrību «Latvietis».