Globalizācija, kosmopolītisms nav nejaušs
modes kliedziens lielākajā daļā sabiedrības. Tas ir mērķtiecīgs un neatlaidīgs
darbs pie sabiedrības noskaņojuma manipulācijas, ko nodrošina kosmopolītu un
plutokrātu nauda un kuras mērķis ir šo naudu sagrābt arvien vairāk un vairāk.
Nav noslēpums, ka «masu» kultūra kultivē tieši šo mērķi – iegalvojot gan
pieaugušajiem, gan vēl nenobriedušiem jauniešiem (kas, protams, ir vissāpīgāk),
ka galvenais ir nauda, nav nozīmes, kādai nācijai, rasei tu piederi, jo «visi
taču ir vienādi». Noniecinot individualitāti, nacionālo pašnoteikšanos, tiek
radīta sabiedrība, kas kalpo naudai, nevis nauda kalpo cilvēkiem kā preču -
pakalpojumu maiņas, līdzekļu uzkrāšanas līdzekļi. Transnacionālās kompānijas
uzspiež savu gribu ne tikai valstu valdībām, bet arī katram patērētājam
atsevišķi, izmantojot pieaugošo globalizāciju, tā iekļūst mājās pat pie mazākā
ganiņa. Transnacionālās kompānijas jau ilgi kā vairs neuzstājas tikai kā
kompānijas, tās, pateicoties savai naudai, diktē noteikumus to šūpuļvalstī –
Amerikas Savienotajās Valstīs, bet ASV savukārt valstu (un ne tikai) līmenī
mēģina to darīt visai pasaulei. Šī valsts, kas celta uz vergu tirdzniecības,
indiāņu nodzirdīšanas, atklātas slepkavošanas un laupīšanām un kuras pamatā ir
ielikta žīdu ideoloģija par naudas visvarenību un līdzekļu nešķirošanu tās
iegūšanai, mēģina uzkundzēties visai pasaulei. To var vērot biežajos apvērsumos
dažādās pasaules valstīs. Uzkundzēšanās pamatā pat nav varas pārņemšana vai sava
karoga pacelšana virs citas valsts varas simboliem, bet galvenokārt nodrošināt izdevīgus apstākļus
transnacionālajām korporācijām gūt peļņu un pumpēt naudu no kārtējās valsts.
Nav svarīgi pat, ka valstī sākas nekārtības, nabadzība u.t.t., galvenais, lai
pie varas būtu kāds, kurš ir ASV kompāniju peļņas garants.
Kā līdzeklis minēto mērķu sasniegšanai tiek izmantota tā
pati nauda – ASV dolārs, kas ir izplatītākā valūta, bieži pat izplatītāka par
nacionālo valūtu daudzās jaunattīstības valstīs, un tam par pamatu min dolāra
stabilitāti. Bet izdaudzinātā dolāra stabilitāte un augstā vērtība ir mīts.
Pēc ekonomiskās teorijas tam nav pamata, jo ASV iekšējais un ārējais parāds ir
šausmīgi liels, arī tirdzniecības bilance ir negatīva un tekošais konta
deficīts nepārtraukti pieaug. Pie šādiem lielumiem pašregulējošai pasaules
ekonomikai vajadzētu nodrošināt dolāra kursa kritumu, līdz situācija starp
valstīm izlīdzinās, bet tā nenotiek, jo dolāram šādi likumi nav rakstīti, tas
ASV hegemonijas dēļ tiek uzturēts stiprs un tas ir priekšnosacījums citu valstu
apzagšanai, jo par šo zaļo papīrīti tiek iegūtas dažādas vērtības.
Visvienkāršākā shēma ir, naudas līdzekļiem plūstot no attīstības valstīm uz
«attīstītajām» valstīm par vienu cenu (procentu likmi, zemu) un plūsma atpakaļ
par pavisam citu (augstāku) cenu, tādējādi nabadzīgās valstis kļūt vēl
nabadzīgākas, bet bagātās – vēl bagātākas. Protams, var oponēt par ieguldījumu
risku utml, bet fakts ir tāds – jo vairāk nabadzīgo valstiņu skar
globalizācija, jo vairāk naudas no tās izpumpē. Kādas te var būt domas par
attīstību, tikai par milzīgiem parādiem, tādiem, kādi bija un ir Latīņamerikas
valstīm. Augļošana, vēsturiski žīdu rūpals, ir pārtapusi par globalizācijas
karogu. Mēs, latvieši, varam stāties pretim šim globalizācijas un
kosmopolītisma uzbrukumam, šim mērim, kas nokauj valstu pašnoteikšanos,
nacionālo būtību. Tā nav jauna lieta un to saista ar mūsdienās nopeltām
organizācijām (Vācijas nacionālsociālistiskā partija, «Pērkonkrusts» un tā
priekšgājējorganizācijas), tomēr tā ir balstīta uz brīvu izvēli. Tie ir
veikalu, uzņēmumu saraksti, sadalīti pēc īpašnieku vai vadītāju tautības
(izceļot latviešu uzņēmumus, nevis sveštautiešu, kas varētu izsaukt vēršanos
pret tiem kā reiz Vācijā). Tas ir veids, kā latvietim būt drošam, pie kā viņš
iepērkas, un izvēlēties latviskas izcelsmes preci vai maksāt latviskas izcelsmes
kapitālam - tāpat kā runāt latviešu valodā, jo materiālu vērtību un kapitāla
pasaule ir vēl viena dzīves joma, kuru tāpat kā valodu vajag kopt latvisku.
Atļaujos pat teikt, ka šī dzīves joma patlaban ir tā, kurai jāpievērš visvairāk
uzmanības, jo to visvairāk ir skārusi globalizācija, tāpēc ka tā ir cionistu
hegemonijas pamats: bez naudas un kapitāla viņi pasaulei nespēs uzkundzēties.
Uldis
Miglāns