Reizēm šķiet, ka latviešiem uguns tikpat kā asiņu vietā. Un kā nu ne, tikko sniegs atklāj kādu sausu zāles nostūri, latvietis ņem sērkokus rokā un prom dabā. Laikam tāpēc Jāņi ir latviešu mīļākie svētki, turklāt ar uguns lietām ļoti cieši saistīti – saulīte savā ceļā apstājusies visaugstākajā punktā mazliet atvilkt elpu, bet varbūt negrib nekur steigties, jo zina, ka tumšais laiks pirms Ziemassvētkiem pienāk ļoti ātri.

Varbūt arī cilvēkam Jāņos vajag kā apstāties un paskatīties uz savu ceļu. Lai gan daudziem arī pēc Jāņiem nekas nemainās. Darbs – mājas – piektdienas uzdzīve – sestdienas «uzlāpīšanās» – svētdienas veseļošanās un pirmdien ritenis no jauna turpinās. Šogad Jāņos gana gaŗas brīvdienas, tālrāde aizrīdamies vien stāsta, lai nebrauc dzēruši. Statistika ir dzelžaini nepielūdzama, alkoholu patērē mazāk, bet dzērājšoferīšu skaits nemaz nerūk. Matemātika ir loģiska un nepielūdzama, cilvēciskās kaislības tai ir svešas. Tai ir vienaldzīgi fakti, kur dziru ņēmuši – veikala plauktā vai no točkām. Atliek vien ironiski novēlēt, ja dzeŗ, tad tik daudz, lai krīt turpat rasainā pļavā. Tautas ticējums vēsta – ja Jāņos rasa iekrīt kurpēs, tā pārvēršas par sudraba naudiņām. Kas zina, pamostas dzērējiņš un skat – pilnas kurpes ar naudu! Tādi nu reiz ir tradicionāli un «pareizi» Jāņi.

Labāk līgojiet, ne līgojaties. Vai Jāņu zāles jau saplūktas? Un vainagi? Vai istabas stūru iemītnieki (zirnekļi) izdzenāti? Kad tīrā mājā ienes bērzu meijas un vāzē smaržo jasmīnzari, pašam arī vieglāk un gaišāk ap sirdi. Cilvēks jau sakārto ne tikai māju, bet pats sakārtojas, varbūt apzināti, varbūt nemaz nemana. Jāņu dienas maģija ienāk tāpat, neaicināta. Tas, ka nemana, nenozīmē, ka nekas nav noticis. Skat, pēc Jāņiem visas lietas iet no rokas. Jāņus taču tautā sauc arī par Zāļu dienu, visām šajā dienā vāktajām zālītēm ir spēcīga iedarbība, kas to zina, kāds spēks bērza meijā paslēpies.

Visnoslēpumainākās no visām Jāņu dienai piederošām lietām tomēr ir papardes. Zied vai tomēr ne? Botāniķi un romantiķi arvien viens otru cer pārliecināt par savu taisnību. Bet jāmeklē ir, kas atrod papardes ziedu, tam jāiekrata ziediņš nēzdogā un jānēsā līdzi, tad varot visu dabūt zināt, kas pasaulē notiek. Un nebūtu nemaz labi, ja pētītu to paparžu būšanu, dažas lietas labāk lai paliek kā ir – ar savu noslēpumu plīvuru. Vai tad nav jauki, kad redzi krītošu zvaigzni? Un kāda tur tajā brīdī astroloģija un fizika...

Šogad Jāņu svinēšanu var izvēlēties katrs pēc savas gaumes un patikas. Kas grib, var Ādama biksēs un Ievas kleitā skriet pāri Ventai, kas grib senās tradīcijas gāja svētīt Ziedu dienu Turaidā, kam pīrāgi un latviešu šlāgeri nepavisam neiet pie sirds, tas var palīgoties alternatīvās mūzikas ritmos Ropažos. Lai nu kā, galvenais, ka ir vainags galvā (un vēlams nepazaudēt), kārtīga siera šķēle rokā un kabatā sērkociņi. Ja nu vajag palīdzēt aizdegt Jāņu ugunskuru. Ko darīt, ja tomēr pie labas ēšanas un dziedāšanas uznāk miegs? Izvārtīties rasā! Kas Jāņos rasā vārtās, tas top smuks.