Šogad Līgo nakti pavadīju jaukā vietā - labu sajūtu parkā «Vāgneris». Parka saimnieki bija sarūpējuši lielus Jāņu ugunskurus, turpat blakus mājās ļaudis spēlēja un dziedāja, odu bija maz un garastāvoklis - lielisks.

Tā kā paši nekādi lielie Līgo dziesmu zinātāji neesam un mēs ar sievu laikam bijām mūsu kompānijā vienīgie, kas labprāt klausās smagāku mūziku, tad nācās klausīties Latvijas Radio 2. Domāju, nekas - arī šo raidstaciju šad un tad var paklausīties. Latviešu mūziku taču spēlējot! Latviešu gan, toties kādu! «Latvju tauta dzeŗ un dzied», «Dzeŗu es, dzeŗ tu, un visa māja dzeŗ», «Dzeŗam, kamēr visi lopā», «Tauta dzeŗ, bet tas nekas - tādi nu mēs esam» - tie ir tikai daži no Līgo naktī ļerināto dzērājdziesmu tekstiem. Nez kāpēc Latvijas Radio 2 vadībai un arī šo pļasku ņerkstinātājiem šķiet, ka Līgo ir nevis vasaras Saulgriežu, bet gan nenormālas narkotiku lietošanas «svētki». Jā, jā, narkotiku - saskaņā ar etanola definīciju Vikipēdijā tas ir spēcīga psīchoaktīva narkotika. Gluži vienkārši šī narkotika sazin kādēļ tiek reklamēta, slavināta un ļoti plaši lietota, tomēr radio neatbalsta citas, līdzīgas narkotikas un neatskaņo dziesmas «Div' pļaviņas es nopļāvu, izkaltēju, nopīpēju», «Latvju tauta šņauc kokaīnu un dzied» vai «Dziedu, kamēr balss man skan, špricēju heroīnu, kamēr krītu». Pasarg' dies' - marihuāna, kokaīns un heroīns taču ir narkotikas! Bet «mīļais alutiņš» ir pavisam nekaitīgs «padzēriens»! Tikai nez kāpēc 28. jūnijā LNT rīta ziņu raidījumā «900 sekundes» Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta pārstāve skaidroja, ka lielākā daļa Līgo svētkos iegūto traumu ir radušās sadzīves kautiņu rezultātā, un tur «esot jāatzīst», ka pie vainas ir alkohols. Iedomājieties tik - šis nekaitīgais «mīļais alutiņš» ir vainojams sadzīves kautiņu izraisīšanā! Kā gan tas varēja tā notikt? Latvju tauta taču tikai «dzēra un dziedāja», neko vairāk! Bet te - alutiņš vainojams mediķu darba apjoma būtiskā palielināšanā un cilvēku veselības gandēšanā, nemaz nerunājot par pilnīgi nevajadzīgiem liekiem valsts izdevumiem!

Ja nu nopietni - kas tad ir šis «mīļais alutiņš», «miestiņš» un citos mīļvārdiņos sauktais šķidrums, kuŗa iespaidā cilvēki paliek stulbi (jo gudri cilvēki lieki nemeklē kašķi un neizraisa sadzīves kautiņus), truli (jo tikai truliem ļautiņiem var patikt trulas dzērājdziesmas) un šizofreniski (jo tikai šizofrenisks mazohists pats sev bojās veselību, uzskatot, ka tā ir labi)? Kā zināms, alus satuŗ etilspirtu - gluži kā jebkuŗa cita alkoholiska susla. Tādēļ jāsaprot, ko etilspirts nodara cilvēka organismam. Cilvēka organismā barības vielas un skābekli, kā arī jebkuŗas citas vielas, kas nonāk organismā, «transportē» sarkanie asinsķermenīši. Lai ķermenīši nesaliptu kopā, tiem apkārt ir plāns tauku slānītis. Berzējoties gar asinsvadu sieniņām, asinsķermenīši elektriski uzlādējas un viens no otra atgrūžas. Tomēr, kā zināms, spirts ir lielisks šķīdinātājs un ātri vien izšķīdina plāno tauku slānīti, tādēļ asinsķermenīši salīp, veidojot ķekarus. Lielajos asinsvados šādi ķekari lielu skādi nenodara, tādēļ asinsķermenīši viegli nonāk iekšējos organos un to «atnestais» spirts savu graujošo darbību veic «tiešā veidā». Daudz lielāku ļaunumu šie asinsķermenīšu ķekari nodara mūsu svarīgākajā organā - smadzenēs. Katrai smadzeņu šūnai - neironam - ir savs, pavisam neliels asinsvads - kapilārs. Šie kapilāri ir tik šauri, ka asinsķermenīši tajos brīvi var pārvietoties tikai pa vienam - tā piegādājot skābekli un barības vielas organam, kuŗš kontrolē visu mūsu ķermeni. Tā kā salipušo asinsķermenīšu ķekari nespēj izkļūt caur šiem sīkajiem kapilāriem, tie tos aizsprosto. Palikusi bez skābekļa un barības vielām, smadzeņu šūna pēc dažām minūtēm mirst. Kad tas notiek masveidā, mēdz teikt - «uh, kā pa galvu iedeva»! Un dzērāji priecājas, cik viņiem ir labi, paši nesaprotot, ka «patīkamais reibums» ir tādēļ, ka mirst viņu smadzenes. Protams, smadzeņu normāla darbība šādos apstākļos tiek traucēta. Citam neironi ātrāk mirst tajā smadzeņu daļā, kas kontrolē ķermeņa līdzsvaru - tad saka, ka dzērājam «stiprs vējš pūš». Citam tiek bojāta atmiņa - sak', «filma pārtrūka». Vēl kādam zūd kontrole pār emocijām - tādam sāk interesēt, vai citi viņu ciena, un viņš meklē kašķi tur, kur tā nav.

Kā zināms, cilvēka ķermeņa temperatūra ir 36,6 grādi pēc Celsija skalas. Ja šādā temperatūrā atstāsit svaigu gaļu, tā ļoti ātri sāks bojāties - pūt. Lai nesāktu pūt mirušie neironi, organisms, tiklīdz ir puslīdz atguvis kontroli pār sevi, sāk galvā «iesūknēt» lielu daudzumu šķidruma, lai izskalotu no organisma mirušās šūnas. Tā kā šo šķidrumu organisms ir spiests atņemt pārējām ķermeņa daļām, mēdz teikt, ka no rīta «kaltē». Palielinātā spiediena dēļ reizēm ir sajūta, ka «galva kā spainis». Tad nu dzērājs dodas uz ateju, lai atbrīvotos no liekā šķidruma. Un kopā ar šo šķidrumu viņš burtiski izčurā savas smadzenes. Ja iedzerts ir nedaudz, izčurā nedaudz; ja tā pavairāk - arī smadzenes izčurā pavairāk. Bet tas nemaina lietas būtību - no organisma tiek izvadītas mirušās smadzeņu šūnas.

Raugoties šādi, nespēju saprast - kādēļ tiek atļauta publiska alkohola reklāma? Kādēļ netiek drakoniski ierobežota alkohola tirdzniecība? Kādēļ Rīgā pie tirdzniecības centra «Mols» jau labu laiku pirms Jāņiem bija redzams liels plakāts, kuŗā attēlots smaidīgs onkulis ar akordeonu, apsveikums Līgo svētkos un paraksts - «Latvijas Balzams»? Kādēļ veikalos «Maxima» tika tirgots šņabis ar Līgo atlaidēm? Kādēļ Latvijas Radio 2 atskaņo trulas dzērājdziesmas, tās popularizējot kā «visu laiku labāko latviešu mūziku»? Kādēļ tiek propagandēts uzskats, ka Līgo bez alkohola nav Līgo?

Kāds varētu iebilst - sak', alkohola tirdzniecības ierobežošana radītu zaudējumus alkohola ražotājiem, kas esot tomēr Latvijas ražotāji. Ziniet, šie «ražotāji» to vien dara, kā «ražo» postu un nelaimi, paši no tā gūstot fantastisku peļņu. Cik mūsu valstī ir ģimeņu, kuŗās vecāki ir alkoholiķi? Kādu jauno latviešu paaudzi tie izaudzinās? Starp citu, periodos, kad alkohola tirdzniecība bijusi stipri ierobežota, ir būtiski palielinājusies dzimstība. Saka, ka latviešu «pietikšot» vien 100-150 gadiem. Jo potenciālajiem vecākiem pudelei nauda pietiek, bet bērnus «nevar atļauties». Gribas taču «izklaidēties» un «baudīt dzīvi»! Un šeit nav runa tikai par neglābjamiem alkoholiķiem. Tie pat reizēm atļaujas vairāk bērnus, jo viņiem pilnīgi nerūp, kā viņi tos izaudzinās - toties par bērna pabalstu var kādu laiku turpināt dzeršanu. Arī tie jaunieši, kas čīkst, ka nevar «atļauties bērnus», bet paši katru piektdienu dodas uz naktsklubiem «atpūsties» (starp citu, interesanta atpūta, ja sestdienā jūties pusdzīvs, ne?) un alkohola iegādei iztērē krietnu summiņu, ir alkoholiķi.

Vēl kāds teiks, ka, iegādājoties alkoholu, valstij tiek prāvi ienākumi akcizes nodokļa veidā, un šos ienākumus valsts var izmantot pabalstu un pensiju izmaksai. Ak, ja tā būtu! Iedomāsimies, ka plencis nopērk pāris litrus šņabja. Vai konjaka. Vai viskija. Nav svarīgi. Pieņemsim, ka valstij no tā tiek kādi 10-20 lati. Viņš kārtīgi piemaujas, izkaujas ar kaimiņu, salaužot tam degunu, bet pats izkrīt no sava trešā stāva balkona. Nelaime vēl tāda, ka pirms tam šis deģenerāts ir nolēmis uzpīpot un nenodzēstu cigareti atstājis gultā. Rezultātā rodas divi neatliekamās medicīniskās palīdzības izsaukumi (kaimiņam un pašam dzērājam), ir darbiņš ugunsdzēsējiem, lai nodzēstu cigaretes dēļ aizdegušos dzīvokli, kā arī policijai, lai sastādītu protokolu par kaimiņa deguna salaušanu. Mediķiem ir «jāsalāpa» kaimiņa degunu un dzērājs ir spiests dažas nedēļas pavadīt slimnīcā, lai sadakterētu salauztās ribas - kritiens no trešā stāva balkona nav joka lieta. Protams, ka mūsu žūpa šīs dažas nedēļas nestrādā un nemaksā valstij nodokļus, toties noteikti vēlas saņemt pabalstu. Vai jums šķiet, ka visus šos valstij radītos izdevumus var segt ar akcizes nodoklī samaksātajiem 10-20 latiem? Un, kad šim metējam «uz valsts rēķina» būs jāārstē aknu ciroze, vai arī tad varēs uzskatīt, ka viņš «par visu ir samaksājis»? Domāju, ka uz šiem jautājumiem atbildēt varēs katrs.

Pārvaldīt un aplaupīt trulu, nodzērušos alkoholiķu baru ir daudz vieglāk, kā skaidrus, patstāvīgi domājošus cilvēkus. Alkoholiķi ir savas narkotikas - etilspirta - vergi. Alkoholisms ir nevis slimība, bet narkotiska atkarība. Starp citu, jāatceras, ka neviens dzērājs nav sācis ar litriem šņabja - vispirms bija «mīļais alutiņš». Lai būtu alkoholiķis, nebūt nav jābūt nodzērušamies «bomzim» - katrs, kuŗš kaut reizi nedēļā izdzeŗ pāris «alutiņus», ir alkoholiķis, tikai varbūt mazākā mērā. Un spēja patstāvīgi spriest un domāt diemžēl (vai par laimi?) ir tikai skaidro cilvēku privilēģija. Ja nevēlaties, lai mūs kā tautu turpina čakarēt un aplaupīt, mums jāspēj skaidri domāt un spriest. Tādēļ iemācīsimies gan Līgo, gan visus citus svētkus un arī ikdienu pavadīt bez šīs narkotikas - etilspirta!