Latvietis

Autorizācija
Lietotājs:
Parole:
 
 

Kas valda valodu, valda prātu

Būt latvietim

Vēlies pievienoties?


Par brīvību un Brīvības pieminekli. Mūsu cēlais, skaistais
13.07.2010

Brīvības piemineklis ir daudz ko piedzīvojis. 1934. gadā par latvju tautas saziedotiem līdzekļiem tapa mūsu svētvieta, kurā ir tik izteiksmīgi attēlotas mūsu tautas ilgas pēc brīvības, neatkarības un būt reiz kungiem savā tēvu zemē. Kuru vel papildina ikvienam latvietim tik tuvie vārdi «Tēvzemei un brīvībai.» Arī māte Latvija turot pret debesīm un sauli paceltās rokās trīs apzeltītās zvaigznes ir piedzīvojusi gan svešus karapulkus nākot, gan ari tos aizejot. Bet vislielāko kaunu tā piedzīvo redzot, ka miliči vai policisti ar nožogojumiem liedz pašu tautai apmeklēt savu svētvietu, ko tā pati sev uzcēlusi. Sākumā to aizliedza sveša, bet tagad jau pašu, likumīgi ievēlētā vara. Tā ir mūsu svētvieta ,kur vienoti latvju tautu pulcējās, gan prieka, gan bēdu grūtajos brīžos, gan arī, lai pieminot pateiktos saviem varoņiem. Līdzīgi, kā debesu brīnums staltajai statujai izdevās paglābties pat no komunistu barbariem, jo šie nezvēri iznīcināja ikvienu latvisku pieminekli.

Nupat jūlija sākumā atkal sacēlās kņada, kur tika pieminēti brīvības, Brīvības pieminekļa, latvju tautas un demokrātijas vārdi. Viss sākās, kad sirmais latviešu patriots Tautas atmodas un barikāžu aktīvists Uldis Freimanis gribēja pateikties latviešu pretošanās dalībniekiem un nacionāliem partizāniem, kuri 1941. gadā vieni paši bija atbrīvojuši daudzas apdzīvotās vietas un padzinusi sarkanos okupantus vēl pirms vācu armijas ienākšanas. Tā paglābjot daudzus latviešus no nošaušanām un plānotām izsūtīšanām.

Rīgas Domei un Ušakovam, jau vajadzētu tūlīt dot zaļo gaismu, jo viņš atkārtoti ir uzsvēris, it kā Latvija nekad nav bijusi okupēta. Ja jau nav okupēta, tad viņaprāt tikai «atbrīvota». Kad Freimaņa kungs gāja pēc atļaujas iecerētam gājienam, to latvijiešu prokrieviskais izpilddirektors no LPP/LC visādi centās Freimaņa kungu provocēt ar gandrīz ar agrāko čekas metodi: «Vai tev nepatīk padomju vara vai PSRS okupācija»? Lai gan kā centās činavnieks pat gandrīz lienot no savas ādas ārā piesaucot izdomātus ļaunumus. Provokācija neizdevās, bet gājienu tik un tā viņš aizliedza. Ikvienam ir zināms, ka Satversme garantē pulcēšanas brīvību un taisnība tālāk tika meklēta tiesā. Bet tā kā Latvijā tiesās strādā godīgi cilvēki, kas lietu izskata pēc likuma un Satversmes, nevis pēc partijnieku iegribām, tad gājiens likumīgi tika atļauts. Arī Ušakovs tagad paziņoja, ka respektē tiesas lēmumu.

Lai to izjauktu provokāciju veica čekas aizstājēja Drošības policija, kas ir pakļauta Vienotības ministrei Mūrniecei, kura pirms gājiena apcietināja Freimaņa kungu. Lai tomēr pilnīgi likumīgo tiesas lēmumu neievērotu un neizpildītu atkal uzdarbojās Mūrnieces pakļautībā esošie policisti, kas apcietināja vairākus gājiena dalībniekus ar ziediem rokās. Visās pasaules valstīs policija un drošības policija ievēro Satversmi un tiesas lēmumus, bet Latvijā notiek pretējais, kur pilnībā tiek ignorēta likumdošana uzskatot , ka vara valstī pieder SC, LPP/LC un Vienotībai jaunajai draudzībai, kas pati sev izgudro likumus. Notika vel kas trakāks, jo daži augstdzimušie no varas elites Zatlers un Ronis pat atļāvās atklāti slavēt šo nejēdzīgo nelikumību, kur atklāti tiek ignorēta Satversme un tiesas lēmums.

Normālā valstī būtu jaatkāpjās Zatleram, Ronim, Mūrniecei, Reinikam, Voinam un varas elitei, kas priecājās par likumības neievērošanu. Jāprasa, ko gan klusē SAB, kā ūdeni mutē ieņēmis, jo tā tieši viņi aizstāv Satversmi ? Ģenerālprokuratūrai arī tēlo, it, kā nekas nebūtu noticis. Protams gala vārds ir un paliks lasītājiem, kas novērtēs ir vai nav pārkāpta Satversme un likumdošana ? Tāpat ,vai mēs dzīvojām patiesi brīvā, demokrātiskā valstī, kur ievēro visas cilvēktiesības, Satversmi un esam ļoti laimīgi, vai arī dzīvojam policejiskā valstī, kur vara atrodas partiju rokās, pēc devīzes, kam vara, tam taisnība.


Lotārs Stūre
Politiski represēts PSRS okupācijā

Komentāri

Komentārus pievienot var tikai reģistrētie lietotāji. Lūdzam autorizēties (lapas kreisajā malā) vai reģistrēties.


Vārda dienas
Kaija, Kornēlija
 
@latvietislv
 
@latvietislv
 
@latvietislv
 
  Versija 2.4.9. © 2005-2017 Biedrība «Latvietis». Visas šī darba tiesības aizsargātas.
Materiālu publicēšana bez saskaņošanas ar mājaslapas īpašnieku aizliegta. Jautājumu un ieteikumu gadījumā lūdzam sazināties ar biedrību «Latvietis».