Latvietis

Autorizācija
Lietotājs:
Parole:
 
 

Kas valda valodu, valda prātu

Būt latvietim


Ziedojumi savam naudas makam
23.09.2010

Labdarības ziedojumi ir glābuši daudzus nelaimē nokļuvušos, kas nonākuši kritiskā bezizejā. Palīdzēts ir gan bērniem, kuriem tas ir bijis dzīvības jautājums veicot operāciju, vai ģimenēm, kurām nodegušas mājas kopā ar iedzīvi un vairs nav kur palikt. Vai kas tamlīdzīgs, kad sniegta palīdzības roka. Šie cēlie un vajadzīgie ziedojumi ir palīdzējuši daudziem nostāties uz kājām un padarījuši dzīvi viņiem atkal pilnvērtīgu.

Bet tieši tādus ziedojumus par negodīgām nabagu dāvanām cenšas izmantot miljonāri un jaunbagātnieki, kuriem liekās, ka viņu naudas maciņš ir par plānu un tad jābūt biezākam. Naudas maisiem ir par maz ar tiem santīmiņiem, ko ziedo pensionārs sev atraujot no dienišķās maizes. Bet viņi vēlās, lai viņu banku kontos ieplūstu tūkstoši. Visatļautībā ir pat nonācis tik tālu, ka pat valsts pakļautībā esošas kompānijas nevis samazina cenas un likmes saviem līdzcilvēkiem, bet gan ziedojuma veidā to «ziedo» savu draugu vai savai privātbodītei. Tā atmazgātā nauda nonāk paša kabatā.

Nesen plašsaziņas līdzekļus pāršalca ziņa, ka Gunta Rāvja vadītā Skonto būve esot bijusi tik dāsna, ka Rīgas Dinamo hokeju klubam ir ziedojusi 200 000 eiro. Rīgas Dinamo nav sabiedriska organizācija, kas nodarbojās ar labdarību un darbinieki tur nestrādā bez atalgojuma. Tā ir bijušo čekistu, miljonāru un jaunbagātnieku akciju sabiedrība. Guntim Rāvim tur pieder 9,76% Dinamo akciju un pie minētā ziedojuma 19 520 eiro vajadzētu nokļūt paša Rāvja akciju kontā. Kas tad vel pārvalda šo hokeju klubu , kuriem tik ļoti patīk nostalģiskais okupācijas laika nosaukums?

Lauvas tiesu virs 60% akciju ir čekas virsnieka Jura Savicka vadītam uzņēmumam Intera Latvija. Kurā ir arī viņa kolēģis bijušais čekas virsnieks Jevgeņijs Kaupužs. Cik nu tā Intera Latvija ir latviska, to katrs sapratīs jo mājas lapa ir tikai krievu valodā.

Vēl ar to miljonāram Savickim nepietiek, jo viņam vel ir papildus 9.7 % personiskās Dinamo akcijas.

Tajā ir vēl vairāk tādi biedri, kas bieži uz Maskavu skatās. Kā Abrenes nodevības iniciators un tai nāves sprieduma parakstītājs, bijušais traktorists un trekno gadu izsaimniekošanas speciālists Kalvītis. Viņam arī pieder 9.76% akciju. Tagad viņš vada Maskavas pārvaldīto Rīgas Balzāma padomi, jo kaut kā jau ir jāpateicas par Abreni, kas par velti, bez jebkāda pamata tika uzdāvināta Krievijai. Tur ir pēc okupācijas leksikas «fašistu diktatora» tuvs radinieks, kas bijis represēts un izsūtīts . Pēc tam pārtapis par tādu komunistu, ka noticis pats neticamākais, jo viņam pat uzticēja vadīt uzņēmumu. Tādi gadījumi ar citiem izsūtītiem nenotiek, jo neviens nav baudījis tādu režīma labvēlību, bet gan tikai represijas. Tas ir bijušais prezidents Ulmanis, bet viņam no lielā, treknā pīrāga ir tikai 4.8%. Bet ja apgrozās miljoni, tad summa, kas ieplūst viņa kabatā nav maza. Ir vel daži citi maz pazīstami akcionāri, kas dala atlikuša kārotā pīrāga daļu.

Mēs esam ES un neticami, ka Rīgas Dinamo nesadarbojās ar saviem ES hokeja klubiem, bet gan ar valsti, kas mūs okupēja un arī tagad visādi aprej un kaitē. Varbūt no tā, kādam kaut kāds labums laikam atlec, jeb tā ir nostaļģija pēc tuviem draugiem un domubiedriem? Miljonāru un jaunbagātnieku kabatas cenšas pildīt pat valsts pārvaldītais Latvijas Dzelzceļš. Šī iestāde vienmēr sūdzas, ka esot ļoti nabaga un dzelzceļu biļešu cenas ceļ tik ātri, ka daudziem līdzcilvēkiem grūti samaksāt dārgo braucienu. Bet tūkstošiem atmazgātās naudas pietiek , lai bagātniekus padarītu vel turīgākus. Neticami, ka minētie akcionāri paši ir ļoti skopi, ka neziedo paši pat santīmu savam biznesam , bet kā ubagi ubago dāvanas. Vai nebūtu beidzot pēdējais laiks valsts tiesību sargājošām iestādēm piegriezt naudas krānu negodīgai netīrās naudas atmazgāšanai Rīgas Dinamo?


Lotārs Stūre
Pār raksta saturu atbild tā autors.

Komentāri

Komentārus pievienot var tikai reģistrētie lietotāji. Lūdzam autorizēties (lapas kreisajā malā) vai reģistrēties.


Vārda dienas
Fanija, Vēsma
 
  Versija 2.4.9. © 2005-2017 Biedrība «Latvietis». Visas šī darba tiesības aizsargātas.
Materiālu publicēšana bez saskaņošanas ar mājaslapas īpašnieku aizliegta. Jautājumu un ieteikumu gadījumā lūdzam sazināties ar biedrību «Latvietis».