Latvietis

Autorizācija
Lietotājs:
Parole:
 
 

Iespējas tikties ar biedrības vadību

Būt latvietim

Vēlies pievienoties?


2011. gada 4. jūlijs - «Summa nemainās no saskaitāmo kārtības»
04.07.2011

Nav cilvēces vēsturē tāda gadījuma, kad kādas tautas vai valsts pilsoņu miermīlīgums, padevība un pakļāvība būtu bijusi par šķērsli šīs tautas vai valsts iekaŗošanai un paverdzināšanai no agresoru puses. Tieši otrādi – šāda labestība tikai atvieglo uzbrucējiem sasniegt savus mērķus un īstenot savus plānus. Ja reiz iekaŗošanas plāns ir sastādīts un lēmums par iebrukumu pieņemts, nekādi morālas vai emōcionālas dabas faktori vairs nevar būt tam par šķērsli. Arī pati agresija tiek veikta saskaņā ar sastādīto plānu, nevis emōcijām. Līdzjutība, līdzcietība, tāpat kā pārspīlēts sadisms un nežēlība – tās ir tikai atsevišķas nenozīmīgas epizodes visā lielajā šī plāna īstenošanā. Notiekošā kopainu tas neiespaido. Arī iebrucēja paziņojumi, solījumi, garantijas – tas viss ir tikai kaŗa viltība. Kļūstot par uzvarētāju, viņš paņems to, ko saskaņā ar saviem plāniem ir gribējis paņemt – ne vairāk un arī ne mazāk. Uzvarētās tautas liktenis nav atkarīgs no pazemības, pakļāvības vai padevības ienaidniekam, bet gan no tiem mērķiem, ko nospraudis ienaidnieks un viņa tālākajiem ar iekaŗoto territoriju saistītajiem plāniem. Ienaidnieks vienkārši iznīcina visu un visus, kas var traucēt vai apgrūtināt šo viņa plānu īstenošanu.

Kad trīsdesmit devītā gada beigās padomju Krievija saskaņā ar saviem plāniem izteica ultimātīvas prasības Latvijai, mūsu valsts vadoņi, cerot uz ienaidnieka žēlastību un humānismu, nolēma nepretoties krievu kaŗa bažu izvietošanai mūsu zemē. Protams, ka tā bija Latvijas okupācija. Un mūsu tautas toreizējie vadoņi to ļoti labi saprata, bet domāja, ka, necīnoties pret pārspēku, izdosies izvairīties no milzīgiem upuŗiem. Viņi izdarīja izvēli starp diviem ļaunumiem un kļūdījās. Ienaidnieka kaŗapulki gan Latviju okupēja bez cīņas, bet tas neglāba latviešu tautu no asinsizliešanas. Sekoja Baigais gads, kad bez jebkāda iemesla tika spīdzināta un bendēta latviešu tautas gudrākā, inteliģentākā, labākā daļa. Un ne jau naids, dusmas vai asinskāre bija tam par iemeslu. Ienaidnieks vienkārši nonāvēja tos, kuŗus bija paredzēts nonāvēt. Jo šie ļaudis bija nopietns šķērslis viņa turpmākajiem ar Latviju saistītajiem nodomiem.

Kādi tad visos laikos ir bijuši galvenie agresoru mērķi? Kādam nolūkam viņiem vajadzīgas šīs iekaŗotās territorijas? Ne jau tādēļ, lai rūpēs un atbildībā par tur mītošajiem cilvēkiem apģērbtu un pabarotu nabadzīgos, ārstētu slimos vai izglītotu mazizglītotos. Nabadzīgo, slimo un mazizglītoto katram iekaŗotājam pietiek savā paša zemē. Iebrucējiem ir vajadzīgi iekaŗotās zemes resursi! Un atkarībā no tā, kuŗi tieši resursi vajadzīgi, tad arī viņš rīkojas. Ja iebrucējam ir vajadzīgas tikai šīs zemes dabas bagātības, tad viņš sevi īpaši neapgrūtinās ar tur dzīvojošo pamatiedzīvotāju iznīcināšanu, bet gan darīs visu, lai ļaudis pārvērstu par lētu, beztiesīgu darbaspēku šo pašu dabas bagātību apgūšanai. Ja iebrucējam ir vajadzīga dzīves telpa, tad prioritāte, protams, būs tieši iekaŗotās tautas iznīcināšana. Ja iebrucējam ir vajadzīgs gan viens, gan otrs – tad iekaŗotās tautas izmantošana par lētu darbaspēku var tikt veikta vienlaikus ar iznīcināšanu. Lai to panāktu, atliek tikai radīt tādu sistēmu, kur ļaudis, strādājot sava iekaŗotāja labā, paši nevar iegūt nekādu vērā ņemamu materiālu pamatu normālai eksistencei un turpmākai izaugsmei. Tad cilvēki ieslīgst depresijā, sāk pastiprināti lietot apreibinošas vielas, degradēties, zaudē motīvāciju dzīvot un sāk izmirt. Izmirstošo pamattautu var pakāpeniski aizstāt ar savējiem, vai citu iekaŗoto territoriju iedzīvotājiem, kuŗi zaudējuši savu nacionālo identitāti un, atrauti no savas etniskās dzimtenes, daudz vieglāk pakļaujas jebkuŗām manipulācijām.

Daudz izdevīgāk citu valstu un tautu iekaŗošanai ir izmantot naudu. Var teikt, ka nauda mūsdienās ir kļuvusi par galveno okupantu un kolōnizātoru ieroci. Protams, nauda šo tautu iekaŗošanu un paverdzināšanu nepadara mazāk nežēlīgu vai humānāku. Agresoru mērķi un plāni taču paliek tie paši! Vienīgi atklātā nežēlība ir pārgājusi slēptajā, ārēji neredzamajā formā un pats agresors aizsedzies ar progresa un demokratijas nesēja masku.

Vai tādēļ, kas mainās kolōnizācijas būtībā? Ja vienā gadījumā cilvēku no viņam piederošās zemes padzen, lietojot atklātu varmācību un bruņotu spēku, bet otrā gadījumā cilvēks ir spiests pats savu zemi par lētu naudu pārdot – abos gadījumos rezultāts taču ir vienāds. Pareizāk sakot, rezultāts ir līdzīgs. Jo, lai gan abos gadījumos zemes īpašums tiek zaudēts, pirmajā gadījumā var teikt, ka jaunais īpašnieks zemi ieguvis nelikumīgi, amorāli, noziedzīgi, nelietīgi, prettiesiski. Otrajā gadījumā jaunais zemes īpašnieks ir labticīgs ieguvējs.

Atliek vienīgi arī turpmāk valstī (iekaŗotajā territorijā) ar uzpirkta valdošā režīma palīdzību uzturēt kontrolējamu nabadzību, kontrolējamu noziedzību, kontrolējamu demokratiju, un viss notiek it kā pats no sevis. Kontrolējamā nabadzība tur mazo cilvēku pastāvīgā sasprindzinājumā un liek viņam nepārtraukti veltīt gandrīz visus savus fiziskos un garīgos spēkus cīņai par izdzīvošanu vai sava sabiedriskā stāvokļa saglabāšanu. Kontrolējamā noziedzība rada mazajā cilvēkā nedrošību, savstarpēju neuzticēšanos un māca ļaunumu ikdienā pieņemt par dzīves normu, par neatņemamu savas dzīves daļu. Kontrolējama demokratija, jeb, pareizāk sakot, šķietama demokratija mazajā cilvēkā rada ilūziju, ka viņš un viņam līdzīgie ir faktiskie šīs sistēmas radītāji, kas ar parlamentārām metodēm var rēgulēt tās darbību un tātad arī paši ir vainojami, ja kaut kas nav tā, kā vajadzētu būt.

Un ļaunums kļūs tik nemanāms un neredzams kā radioaktīvais starojums, kas sagrauj un iznīcina dzīvību. Tāpat, kā radioaktīvo starojumu arī šo ļaunumu var konstatēt tikai ar zinātniskām metodēm. Šo zinātni sauc par statistiku. Tiesa gan, tāpat kā citām zinātnes nozarēm arī statistikai ir sava valoda, kuŗu tā pa īstam spēj saprast tikai paši šīs zinātnes pārstāvji. Piemēram, statistika neziņo, ka kādas nelielas valsts kolōnizācijas rezultātā šogad ir veiksmīgi iznīcināti divdesmit tūkstoši šīs valsts iedzīvotāju. Statistika ziņo, ka mirstība attiecīgajā valstī šī gada laikā ir par divdesmit tūkstošiem pārsniegusi dzimstību.

Raidījumā piedalās Leonards Inkins un Alvils Bērziņš.

Raidījumu iespējams noklausīties šeit:

Ir iespējams lejuplādēt arī MP3 datni, nospiežot šeit.



Komentāri

Komentārus pievienot var tikai reģistrētie lietotāji. Lūdzam autorizēties (lapas kreisajā malā) vai reģistrēties.


Vārda dienas
Nav informācijas
 
@latvietislv
 
@latvietislv
 
@latvietislv
 
  Versija 2.4.9. © 2005-2017 Biedrība «Latvietis». Visas šī darba tiesības aizsargātas.
Materiālu publicēšana bez saskaņošanas ar mājaslapas īpašnieku aizliegta. Jautājumu un ieteikumu gadījumā lūdzam sazināties ar biedrību «Latvietis».