Latvietis

Autorizācija
Lietotājs:
Parole:
 
 

Iespējas tikties ar biedrības vadību

Kas valda valodu, valda prātu

Būt latvietim


Vēstule LR Ārlietu ministrijai
10.01.2014

Biedrības «Latvietis» 2. aprīļa vēstule Ārlietu ministrijai:

 

Rīgā, 2014. gada 2. aprīlī

Uz 05.02.2014 nr. 37/94-768

 

Latvijas Repblikas ārlietu ministram

Edgaram Rinkeviča kungam

 

 

 Biedrība «Latvietis» ar nožēlu secina, ka Ārlietu ministrija neatbild pēc būtības, bet nodarbojas ar «labāko padomju tradiciju» garā ieturētu birokratisku atrakstīšanos, jo savās atbildēs biedrībai raksta par to, par ko tai nemaz neesam jautājuši un ignorē biedrības «Latvietis» paustos faktus.

 Biedrība «Latvietis» atkārtoti uzsveŗ, ka Ārlietu ministrijas mājaslapā par Herbertu Cukuru ir publicēti meli un visi nemākulīgie apgalvojumi, ka publicēts tikai kādas organizācijas viedoklis, nav attaisnojami, jo Ārlietu ministrijas mājaslapa nav paredzēta tam, lai dažādas organizācijas tajā varētu publicēt melīgus viedokļus. Biedrības «Latvietis» dalībnieki arī ir Latvijas Republikas pilsoņi. Ārlietu ministrijas mājaslapa tiek uzturēta arī par mūsu līdzekļiem, tādēļ tā nav ministrijas atsevišķu darbinieku personīgu viedokļu paušanas vieta.

 Biedrības «Latvietis» dalībnieks A. Gedroics ir Latvijas Republikas ģenerālprokuratūrai iesniedzis lūgumu skaidrot situāciju, kas minēta Ārlietu ministrijas 21.01.2014. vēstulē Nr. 37/29-252 biedrībai «Latvietis», un proti – par vēstulē minēto faktu, ka Ģenerālprokuratūra atteikusies reabilitēt Herbertu Cukuru, pamatojot to ar viņa darbību Otrā pasaules kaŗa laikā.

 Ģenerālprokuratūra savā atbildē informē, ka nevienā Latvijas Republikas prokuratūras iestādē nav skatīts jautājums par Herberta Cukura reabilitāciju, jo H. Cukurs Latvijā nav tiesāts un krimināli sodīts. Tāpat Ģenerālprokuratūras atbildē minēts, ka Ārlietu ministrijas vēstulē, informējot par it kā Ģenerālprokuratūras atteikumu reabilitēt Herbertu Cukuru, «radies pārpratums».

 Acīmredzot «pārpratums» radies arī Latvijas Republikas ārlietu ministra Arta Pabrika 2004. gada 29. septembŗa paziņojumā:

 «Ir svarīgi apzināties, ka Herberts Cukurs nebija tikai talantīgs lidotājs. Viņš bija arī Otrā Pasaules kara noziedznieks, kurš, līdzdarbojoties bēdīgi slavenās Arāja komandas sastāvā, ir atbildīgs par nevainīgu civiliedzīvotāju slepkavībām un līdzdalību holokaustā. LR Ģenerālprokuratūra jau divas reizes ir atteikusi piešķirt Herbertam Cukuram reabilitāciju.»

 Aicinām Ārlietu ministriju novērst šos «pārpratumus» un pārtraukt Herberta Cukura apmelošanas kampaņu. Ja Ārlietu ministrija to neveiks, būsim spiesti vērsties pēc palīdzības tiesā.

 Pielikumā: Latvijas Republikas Ģenerālprokuratūras atbildes vēstule biedrības «Latvietis» dalībniekam A. Gedroicam.

 

 Biedrības «Latvietis» priekšsēdis

 Alvils Bērziņš

 

 

  Biedrības «Latvietis» vēstule Latvijas Republikas ārlietu ministram:

 

 

 

  Latvijas Republikas Ģenerālprokuratūras atbildes vēstule Aivaram Gedroicam:

 

 

 

 

 

Latvijas Republikas Ārlietu ministrijas iepriekšējā atbilde:

 

Rīgā

2014. gada 25. februārī Nr. 37/94-768

Uz 05.02.2014

 

Biedrība Latvietis

Matīsa iela 79

Rīga, LV–2137

 

  Par biedrības Latvietis vēstuli

 

  Atbildot uz 2014. gada 5. februāra biedrības «Latvietis» vēstuli, Ārlietu ministrija vēlas informēt, ka ir iepazinusies ar biedrības «Latvietis» viedokli. Ārlietu mniistrijas pozīcijair atspoguļots jau biedrībai adresētajā 2014. gada 21. janvāra vēstulē Nr.37/29-252

 

  Ar cieņu,

  Drošības politikas un starptautisko organizāciju

  direkcijas vadītāja – vēstniece                                                                                                                                          Baiba Braže

 

 

 

 

Biedrības «Latvietis» 5. februāra vēstule Latvijas Republikas Ārlietu ministrijai:

 

Rīgā, 2014. gada 5. februārī

Uz 21.01.2014 nr. 37/29-252

 

Latvijas Republikas ārlietu ministram

Edgaram Rinkeviča kungam

 

 Esam saņēmuši Jūsu izvairīgo atbildi. No tās izriet, ka Latvijas valsts oficiālais viedoklis ir melu izplatīšana, jo Latvijas Republikas Ārlietu ministrijas mājaslapā atrodamajā publikācijā «Latvijas ebreju kopiena: Vēsture, traģēdija, atdzimšana» rakstītais par Herbertu Cukuru nav patiesība.  Herberts Cukurs, lai arī darbojās V. Arāja «komandā», nekad nav bijis notiesāts par dalību šīs «komandas» veiktajos noziegumos. Vai Latvijas valsts uzskata par normālu kādas valsts veiktu slepkavību citas valsts territorijā bez tiesas un izmeklēšanas? Ja par Herberta Cukura slepkavības attaisnojumu uzskatāma pati atrašanās Arāja «komandas» kā noziedzīgas organizācijas sastāvā, kā būtu jārīkojas ar tiem, kas atradušies, piemēram Latvijas Komunistiskajā partijā vai VDK kā noziedzīgā organizācijā?

 Ģenerālprokuratūra Herberta Cukura reabilitāciju vairākas (ne tikai divas) reizes atteikusi, pamatojot ar to, ka «Herberta Cukura lietā pārbaude turpinās», nevis ar «viņa darbību Otrā pasaules kaŗa laikā», kā minēts Jūsu atbildē.

Reabilitācijas lūgums ir bijis nevis reabilitēt Herbertu Cukuru pēc tiesas sprieduma pasludināšanas, bet gan novērst viņa kā Brīvības cīņu dalībnieka goda un cieņas nepamatotu aizskārumu.

 Līdzīgu nepatiesu informāciju sniedzis arī ārlietu ministrs Artis Pabriks 2004. gada 29. septembrī, savā paziņojumā paužot:

 «Ir svarīgi apzināties, ka Herberts Cukurs nebija tikai talantīgs lidotājs. Viņš bija arī Otrā Pasaules kara noziedznieks, kurš, līdzdarbojoties bēdīgi slavenās Arāja komandas sastāvā, ir atbildīgs par nevainīgu civiliedzīvotāju slepkavībām un līdzdalību holokaustā. LR Ģenerālprokuratūra jau divas reizes ir atteikusi piešķirt Herbertam Cukuram reabilitāciju.»

 Tā kā jebkuŗu personu par noziedznieku var atzīt tikai tiesa, jājautā – ar kādām tiesībām ārlietu ministrs uzņēmies tiesas funkciju un apmelojis Herbertu Cukuru, nosaucot viņu par noziedznieku?

 

Biedrības «Latvietis» priekšsēdis

Alvils Bērziņš

 

 

 

21. janvāra atbilde no Latvijas Republikas Ārlietu ministrijas:

 

Par biedrības Latvietis vēstuli

  Atbildot uz 2014. gada 8. janvāra biedrības «Latvietis» vēstuli, Ārlietu ministrija vēlas norādīt, ja kopš neatkarības atgūšanas Latvijas valsts ir daudz darījusi, lai pilnvērtīgi apzinātu Otrā pasaules kara notikumus un totalitāro režīmu paveiktos noziegumus Latvijas teritorijā. Arī Ārlietu ministrija savas kompetences ietvaros atbalsta un veicina pēc iespējas plašāku Latvijas vēstures izpēti, kā arī Latvijas vēstures starptautisko popularizēšanu.

  Ārlietu ministrijas oficiālais viedoklis par publikāciju «Latviajs ebreju kopiena: vēsture, traģēdija, atdzimšana» ir atspoguļots tās ievadvārdos, kurus rakstījis tā laika Latvijas Republikas ārlietu ministrs Indulis Bērziņš. Par publikācijā atspoguļotajiem faktiem un to vērtējumu iesakām diskutēt ar publikācijas autoriem.

  Tā saucamās V. Arāja SD komandas dalība holokausta norisē Latvijā nav noliedzama. Viktoram Arājam par pastrādātajiem noziegumiem Hamburgas tiesa 1979. gadā piesprieda mūža ieslozījumu. Tāpat atgādinām, ka Latvijas Republikas Ģenerālprokuratūra divas reizes ir atteikusies reabilitēt Herbertu Cukuru, pamatojot to ar viņa darbību Otrā pasaules kara laikā.

 

Ar cieņu,

Drošības politikas un starptautisko organizāciju

direkcijas vadītāja - vēstniece                                                                                                                         Baiba Braže

 

 

 

Vēstule LR Ārlietu ministram:

 

Latvijas Republikas ārlietu ministram
Edgaram Rinkeviča kungam
 

 Vēršam Jūsu uzmanību uz to, ka jau ilgstoši LR Ārlietu ministrijas oficiālajā interneta vietnē pieejama (mfa.gov.lv/lv/Ministrija/publikacijas/4430/#2-26) Leo Dribina, Armanda Gūtmaņa un Marģera Vestermaņa publikācija Latvijas ebreju kopiena: vēsture, traģēdija, atdzimšana. Cita starpā šajā publikācijā rakstīts: «Akcijā [Rīgas geto likvidēšanā] aktīvi piedalījās Arāja SD vīri, kuŗus komandēja H. Cukurs. Ģērbies elegantā, melnā ādas mētelī, ar revolveri paceltā rokā, viņš dzinis nelaimīgos stāties kolonnās, kas devās ceļā uz nāves bedrēm.»
 
   Dziļi nožēlojot Latvijas territorijā notikušos noziegumus, atzīstot katras privātpersonas tiesības uz savu viedokli, kaut arī tas balstīts uz falsifikācijām un nepierādītiem faktiem, vēlamies saņemt Jūsu skaidrojumu par LR Ārlietu ministrijas attieksmi pret slavenā latviešu lidotāja un Brīvības cīņu dalībnieka Herberta Cukura piemiņas nomelnošanu. Mūsu uztverē minētais teksts asociējas ar visiem zināmo telekompānijas Pirmais Baltijas kanāls 2013. gada 4. oktobrī pārraidīto melīgo paskvilu par 1991. gada 13. janvāŗa notikumiem Viļņā.
 
   Atgādinām, ka LR likuma Par tiesu varu 23. pantā Nevainīguma prezumpcija sacīts: «Nevienu nevar atzīt par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, kamēr viņa vaina nav atzīta saskaņā ar likumu.» Nevainīguma prezumpcija definēta arī Kriminālprocesa likuma 19. pantā.
Norādām, ka trimdā Herberts Cukurs dzīvoja ar savu īsto vārdu un nemēģināja slēpties, bet, strādājot tūrisma industrijā, nepārtraukti atradās sabiedrības redzeslokā.
 
   Ņemot vērā, ka iepriekš minētajai publikācijai ievadvārdus rakstījis bijušais LR ārlietu ministrs (1999. g. 16. jūlijs – 2002. g. 7. novembris)  Indulis Bērziņš, esam spiesti uzskatīt, ka Herberta Cukura piemiņu nomelnojošais teksts ir arī LR Ārlietu ministrijas oficiālais viedoklis.
 
   Lūdzam Jūs informēt, vai šī publikācija ir LR Ārlietu ministrijas oficiālais viedoklis. 


Biedrības «Latvietis» priekšsēdis

Alvils Bērziņš
 
2014.01.08 
 
 


Komentāri

Komentārus pievienot var tikai reģistrētie lietotāji. Lūdzam autorizēties (lapas kreisajā malā) vai reģistrēties.


Vārda dienas
Klinta, Kristaps, Kristers, Kristofers, Krists
 
@latvietislv
 
@latvietislv
 
@latvietislv
 
  Versija 2.4.9. © 2005-2017 Biedrība «Latvietis». Visas šī darba tiesības aizsargātas.
Materiālu publicēšana bez saskaņošanas ar mājaslapas īpašnieku aizliegta. Jautājumu un ieteikumu gadījumā lūdzam sazināties ar biedrību «Latvietis».