1941. gadā nakts no 13. uz 14. jūniju bija baisa. Neskaitāmas latviešu ģimenes, arī sirmgalvji un mazi bērni, tika salādēti lopu vagonos un aizvesti prom no Latvijas - uz Sibīrijas, Tālo Austrumu un Tālo Ziemeļu apgabaliem. Sieviešu, bērnu, gados veco cilvēku izsūtīšanu pamatoja ar ģimenes galvas arestu. Sievietes un bērnus nosūtīja uz kolhoziem Sibīrijā, vīriešus – uz GULAG nometnēm, kur ieslodzītajiem piesprieda labošanas darbus vai nāves sodu.

Jau 1939. gada oktobrī bija izdota pavēle «Par pretpadomju elementu izsūtīšanas operācijas izpildes kārtību no Lietuvas, Latvijas un Igaunijas», izsūtīto saraksti sastādīti 1941. gada janvārī. Izsūtīšanas akciju veica Latvijas PSR Valsts drošības tautas komisariāta operatīvā grupa kopā ar vietējiem padomju varas pārstāvjiem, miliciju un kompartijas biedriem. Kopš tā laika pagājuši jau 74 gadi, bet vēl neviens komūnistiskais noziedznieks par to nav tiesāts.

Pēc sastādītajiem sarakstiem bija paredzēta arī otra izvešanas akcija, to realizēt nepaspēja, jo 1941. gada 22. jūnijā sākās vācu armijas uzbrukums.