Dokumentālās filmas «Nelietis», pirmizrādē uzrunājot, skatītājus Dinārs Gulbis teica, ka mēs bieži rādām ar pirkstu uz citiem. Viņš ļoti cer, ka noskatoties šo filmu, pirkstu no citiem novirzīsim pret sevi.

Ir teikts, ka muļķis pārveido apkārtni, bet gudrs sevi.

Šai rakstā nelielas pārdomas par vēlēšanām, reliģiju un pirkstu.

Tuvojas vēlēšanas un sākušās ir neauglīgas diskusijas, par ko pareizāk balsot, par ko izdevīgāk un par ko nedrīkst balsot. Spēkus ir atguvuši tie, kas apgalvo, ka ja ne šoreiz tad nekad! Visi spēki vēlēšanām! Kā vēlēsim, tā būs! Kā vēlēsim, tā dzīvosim! Pareizi nobalsosim un dzīve mainīsies! Viņi pat spētu nobalsot, lai būtu tikai saulainas dienas, bet neviens viņus nav pilnvarojis vai ievēlējis to darīt.

Šie cilvēki zina uzvārdus, vēlēšanu sarakstu nosaukumus un pat ir, lasījuši vēlēšanu programmas. Viņi svēti tic, ka programmās raksta taisnību un ka rakstītajam jātic. Viņi iesaka palūkoties interneta meklētājos, ierakstot konkrēta deputātu kandidāta vārdu, un noskaidrot, kas viņš ir un vai viņam var uzticēt valsts likteni.

Atzīšos, ka nezinu uzvārdus, neesmu lasījis nevienu programmu un neticu, ka tajās rakstīta patiesība.

Paskaidrošu, kāpēc nezinu uzvārdus, nelasu programmas un nevērtēju tajās pausto.